LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

praeparātīvus

praeparātīvus (feminine praeparātīva, neuter praeparātīvum)
Classical[prae̯.pa.raːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[pre.pa.raˈtiː.vus]

Meaning

  1. adjectivepreparative

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativepraeparātīvuspraeparātīvapraeparātīvum
genitivepraeparātīvīpraeparātīvaepraeparātīvī
dativepraeparātīvōpraeparātīvaepraeparātīvō
accusativepraeparātīvumpraeparātīvampraeparātīvum
ablativepraeparātīvōpraeparātīvāpraeparātīvō
vocativepraeparātīvepraeparātīvapraeparātīvum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativepraeparātīvīpraeparātīvaepraeparātīva
genitivepraeparātīvōrumpraeparātīvārumpraeparātīvōrum
dativepraeparātīvīspraeparātīvīspraeparātīvīs
accusativepraeparātīvōspraeparātīvāspraeparātīva
ablativepraeparātīvīspraeparātīvīspraeparātīvīs
vocativepraeparātīvīpraeparātīvaepraeparātīva

Quick answers

What does praeparātīvus mean in Latin?
praeparātīvus, a adjective, means “preparative”.
How do you pronounce praeparātīvus?
In classical Latin, [prae̯.pa.raːˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [pre.pa.raˈtiː.vus].