LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

Phoenīcius

Phoenīcius (feminine Phoenīcia, neuter Phoenīcium)
Classical[pʰoe̯ˈniː.ki.ʊs]Ecclesiastical[feˈniː.t͡ʃi.us]

Meaning

  1. adjectivePhoenician

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativePhoenīciusPhoenīciaPhoenīcium
genitivePhoenīciīPhoenīciaePhoenīciī
dativePhoenīciōPhoenīciaePhoenīciō
accusativePhoenīciumPhoenīciamPhoenīcium
ablativePhoenīciōPhoenīciāPhoenīciō
vocativePhoenīciePhoenīciaPhoenīcium
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativePhoenīciīPhoenīciaePhoenīcia
genitivePhoenīciōrumPhoenīciārumPhoenīciōrum
dativePhoenīciīsPhoenīciīsPhoenīciīs
accusativePhoenīciōsPhoenīciāsPhoenīcia
ablativePhoenīciīsPhoenīciīsPhoenīciīs
vocativePhoenīciīPhoenīciaePhoenīcia

Phoenīcĭus, a, um, v. 1. Phoenice, C.

Origins

From Phoenīcia (“Phoenicia”) + -ius (adjective-forming suffix).

Descendants
  • Catalanfenici
  • EnglishPhoenician
  • FrenchPhénicienfrom Middle French Phœnicien
  • FrenchPhœnicienfrom Middle French Phœnicien
  • Italianfenicio
  • Portuguesefenício
  • Haitian CreoleFenisyenfrom Middle French Phœnicien

Quick answers

What does Phoenīcius mean in Latin?
Phoenīcius, a adjective, means “Phoenician”.
How do you pronounce Phoenīcius?
In classical Latin, [pʰoe̯ˈniː.ki.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [feˈniː.t͡ʃi.us].