verbfirst conjugation
persevērō
persevērō (present infinitive persevērāre, perfect active persevērāvī, supine persevērātum)
Classical[pɛr.sɛˈweː.roː]Ecclesiastical[per.seˈvɛː.ro]
Meaning
- intransitiveto abide by; to adhere to
- intransitiveto continue steadfastly: to persist, to persevere
Latīnē defined in Latin in our graded readers
ūsque permaneō, cōnstōpersevērō -āre — in Evangelium secundum Matthaeum, ch. 8, 22
Choosing the right word Döderlein's Latin Synonyms
Pervicacia · Perseverantia · Pertinacia · Contumacia · Destinatio · Obstinatio
1. Pervicacia and perseverantia denote adherence to what is once resolved upon as a virtue; pervicacia (from vincere? vigere?) has its foundation in natural energy of disposition; perseverantia, in earnestness of character, formed by cultivation; whereas pertinacia and contumacia as a fault; pertinacia has its foundation in a stiff-necked adherence to what is once resolved upon, like obstinacy and stubbornness, in opp. to condescension; contumacia (from temere, contemnere) in a haughty maintenance of one’s free-will, even against proper and legitimate superiority,3 like insolence and refractoriness, in opp. to complaisance, obsequium. Tac. Ann. iv. 20. Hist. iv. 74. Accius apud Non. Tu pertinacem esse, Antiloche, hanc prædicas, ego pervicaciam esse aio et a me uti volo, etc. Cic. inv. ii. 54. Unicuique virtuti finitimum vitium reperietur, ut pertinacia, quæ finitima perseverantiæ est: comp. with Balb. 27. Marc. 10. 2. Pervicacia, etc. denote persisting in a resolution once made; destinatio and obstinatio are more immediately connected with the making of the resolution; destinatio, the making of an unalterable resolution, decidedness; obstinatio, adhering to it in spite of insurmountable obstacles and reasonable remonstrances, obstinacy. (iv. 176.)
3 [But, adhibere liberam contumaciam. Cic. Tus. 1, 29.]
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | persevērō | persevērābam | persevērābō | persevērāvī | persevērāveram | persevērāverō persevērārō |
| 2nd sg. | persevērās | persevērābās | persevērābis | persevērāvistī persevērāstī | persevērāverās persevērārās | persevērāveris |
| 3rd sg. | persevērat | persevērābat | persevērābit | persevērāvit | persevērāverat persevērārat | persevērāverit persevērārit |
| 1st pl. | persevērāmus | persevērābāmus | persevērābimus | persevērāvimus | persevērāverāmus | persevērāverimus persevērārimus |
| 2nd pl. | persevērātis | persevērābātis | persevērābitis | persevērāvistis persevērāstis | persevērāverātis persevērārātis | persevērāveritis persevērāritis |
| 3rd pl. | persevērant | persevērābant | persevērābunt | persevērāvērunt persevērāvēre, persevērārunt | persevērāverant persevērārant | persevērāverint persevērārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | persevērem | persevērārem | persevērāverim persevērārim | persevērāvissem persevērāssem |
| 2nd sg. | persevērēs | persevērārēs | persevērāverīs | persevērāvissēs persevērāssēs |
| 3rd sg. | persevēret | persevērāret | persevērāverit persevērārit | persevērāvisset persevērāsset |
| 1st pl. | persevērēmus | persevērārēmus | persevērāverīmus persevērārīmus | persevērāvissēmus persevērāssēmus |
| 2nd pl. | persevērētis | persevērārētis | persevērāverītis persevērārītis | persevērāvissētis persevērāssētis |
| 3rd pl. | persevērent | persevērārent | persevērāverint persevērārint | persevērāvissent persevērāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | persevēror | persevērābar | persevērābor |
| 2nd sg. | persevērāris persevērāre | persevērābāris persevērābāre | persevērāberis persevērābere |
| 3rd sg. | persevērātur | persevērābātur | persevērābitur |
| 1st pl. | persevērāmur | persevērābāmur | persevērābimur |
| 2nd pl. | persevērāminī | persevērābāminī | persevērābiminī |
| 3rd pl. | persevērantur | persevērābantur | persevērābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | persevērer | persevērārer |
| 2nd sg. | persevērēris persevērēre | persevērārēris persevērārēre |
| 3rd sg. | persevērētur | persevērārētur |
| 1st pl. | persevērēmur | persevērārēmur |
| 2nd pl. | persevērēminī | persevērārēminī |
| 3rd pl. | persevērentur | persevērārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | persevērā | persevērāre |
| pres. 2nd pl. | persevērāte | persevērāminī |
| fut. 2nd sg. | persevērātō | persevērātor |
| fut. 3rd sg. | persevērātō | persevērātor |
| fut. 2nd pl. | persevērātōte | — |
| fut. 3rd pl. | persevērantō | persevērantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | persevērāre | persevērārī |
| perfect infinitive | persevērāvisse persevērāsse | persevērātum esse |
| future infinitive | persevērātūrum esse | persevērātum īrī |
| present participle | persevērāns persevērante, persevērantem, persevērantēs, persevērantī, persevērantia, persevērantibus, persevērantis, persevērantīs, persevērantium | — |
| perfect participle | — | persevērātus persevērāta, persevērātā, persevērātae, persevērātam, persevērātārum, persevērātās, persevērātī, persevērātōrum, persevērātōs |
| future participle | persevērātūrus persevērātūra, persevērātūrā, persevērātūrae, persevērātūram, persevērātūrārum, persevērātūrās, persevērātūre, persevērātūrī, persevērātūrīs, persevērātūrō, persevērātūrōrum, persevērātūrōs, persevērātūrum | persevērandus persevēranda, persevērandā, persevērandae, persevērandam, persevērandārum, persevērandās, persevērande, persevērandīs, persevērandōrum, persevērandōs |
gerundpersevērandī, persevērandō, persevērandumsupinepersevērātum, persevērātū
Phrases from Meissner's Latin Phrase-Book
- in sententia manere, permanere, perseverare, perstare
- to abide by, persist in one's opinion.
persĕvēro, āvi, ātum, 1, v. n. and a.
I. [perseverus].
I. Neutr., to abide by or adhere to strictly; to continue steadfastly, to persist, persevere in any thing (class.; syn.: persisto, permaneo).
(a). With in and abl.:
perseveras tu quidem et in tuā vetere sententiā permanes, Cic. Leg. 3, 11, 26; so, in suā sententiā, id. Phil. 4, 4, 11: in vitiis, id. Inv. 2, 2, 5: in errore, id. Phil. 12, 2, 5: in eo perseveravit, jus publicano non dicere, id. Prov. Cons. 5, 10; Vulg. Matt. 10, 22; id. Heb. 12, 7: nobiscum, continuing with us, id. Act. 27, 2.—(b). Impers. pass.:
perseveratum in irā est, Liv. 2, 35; Cic. Verr. 2, 4, 39, § 85: in eo perseverandum putabat, Caes. B. C. 1, 26, 2.—II. Act., to go on or proceed with steadily, to persist, persevere in any thing (class.); usually constr with an object-clause; rarely with acc. or abl.
(a). With inf.:
injuriam facere, Cic. Quint. 8, 31: aliquem conservare, Curius ap. Cic. Fam. 7, 29, 1: bello persequi, Caes. B. G. 1, 13, 4.—With acc. and inf: cum Orestes perseveraret, se esse Orestem, stuck to it, Cic. Lael. 7, 24; so, cum id facturos se perseverarent, Vell. 2, 92, 3.—(b). With acc.:
neque te ipsum id perseverare et transigere potuisse, Cic. Quint. 24, 76: religiosam observantiam, Symm. Ep. 1, 90 (96).—In the pass.: ob haec illi quatriduo perseverata inedia est, Just. 12, 6, 15—(g). With abl.:
bellis continuis perseverare, Just. 38, 4, 11.—Hence, persĕvērans, antis, P. a., persevering; with abl.: perseverantior caedendis (hostibus), Liv. 5, 31, 4 (Madv. caedendi).—Absol.: perseverantissimus sui cultus, Val. Max. 6, 6, 1 ext.: perseverantissimum studium, Col. praef. 1, § 19: pertinaciter perseverans, Jul. Obseq. 64: valetudo, Plin. Ep. 1, 12, 9: perseverantissima pietas, Aug. Ep. 555.—Adv.: persĕvēranter, perseveringly: tueri, Liv. 4, 60, 5: tacere, Val. Max. 6, 1, 7.—Comp.: perseverantius saevire, Liv. 21, 10, 7.—Sup.: aliquem perseverantissime diligere, Plin. Ep. 4, 21, 3 (dub.; Keil, persevera).Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
persevērō āvī, ātus, āre
perseverus, to abide, adhere strictly, continue steadfastly, persist, persevere : (navis) perseveravit, kept on its course , Cs.: in suā sententiā: in vitiis: in eo, ius publicano non dicere: perseveratum in irā est, L.: in eo perseverandum putabat, Cs.: iniuriam facere: aversari scelus, Cu.: se esse Orestem, persisted : id perseverare et transigere: ad urbem ut non accederem, perseveravi.
Origins
From persevērus (“very strict or earnest”), from per- + sevērus.
Descendants
- Catalanperseverar
- Italianperseverare
- Frenchpersévérerfrom Old French perseverer
- Englishperseverefrom Old French perseverer
- Englishperseveratefrom Old French perseverer
- Portugueseperseverar
- Romanianpersevera
- Spanishperseverar
- Galicianperseverar
In English words that came into English from persevērō
- perseverepersevērō
- perseverancepersevērantia
- perseverantpersevērāns