verbfirst conjugation, deponent
perscrūtor
perscrūtor (present infinitive perscrūtārī, perfect active perscrūtātus sum)
Classical[pɛrˈskruː.tɔr]Ecclesiastical[perˈskruː.tor]
Meaning
- deponentto search (high and low)
- deponentto examine or investigate (thoroughly)
Conjugation conjugation 1 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | perscrūtor | perscrūtābar | perscrūtābor | — | — | — |
| 2nd sg. | perscrūtāris perscrūtāre | perscrūtābāris perscrūtābāre | perscrūtāberis perscrūtābere | — | — | — |
| 3rd sg. | perscrūtātur | perscrūtābātur | perscrūtābitur | — | — | — |
| 1st pl. | perscrūtāmur | perscrūtābāmur | perscrūtābimur | — | — | — |
| 2nd pl. | perscrūtāminī | perscrūtābāminī | perscrūtābiminī | — | — | — |
| 3rd pl. | perscrūtantur | perscrūtābantur | perscrūtābuntur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | perscrūter | perscrūtārer | — | — |
| 2nd sg. | perscrūtēris perscrūtēre | perscrūtārēris perscrūtārēre | — | — |
| 3rd sg. | perscrūtētur | perscrūtārētur | — | — |
| 1st pl. | perscrūtēmur | perscrūtārēmur | — | — |
| 2nd pl. | perscrūtēminī | perscrūtārēminī | — | — |
| 3rd pl. | perscrūtentur | perscrūtārentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | perscrūtāre | — |
| pres. 2nd pl. | perscrūtāminī | — |
| fut. 2nd sg. | perscrūtātor | — |
| fut. 3rd sg. | perscrūtātor | — |
| fut. 3rd pl. | perscrūtantor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | perscrūtārī | — |
| perfect infinitive | perscrūtātum esse | — |
| future infinitive | perscrūtātūrum esse | — |
| present participle | perscrūtāns | — |
| perfect participle | perscrūtātus perscrūtāta, perscrūtātā, perscrūtātae, perscrūtātam, perscrūtātārum, perscrūtātās, perscrūtāte, perscrūtātī, perscrūtātīs, perscrūtātō, perscrūtātōrum, perscrūtātōs | — |
| future participle | perscrūtātūrus perscrūtātūra, perscrūtātūrā, perscrūtātūrae, perscrūtātūram, perscrūtātūrārum, perscrūtātūrās, perscrūtātūre, perscrūtātūrī, perscrūtātūrīs, perscrūtātūrō, perscrūtātūrōrum, perscrūtātūrōs, perscrūtātūrum | perscrūtandus perscrūtanda, perscrūtandā, perscrūtandae, perscrūtandam, perscrūtandārum, perscrūtandās, perscrūtande, perscrūtandīs, perscrūtandōrum, perscrūtandōs |
gerundperscrūtandī, perscrūtandō, perscrūtandumsupineperscrūtātum, perscrūtātū
per-scrūtor, ātus, 1, v. dep. (
I. act. collat. form, v. infra fin.), to search through, examine (class.).
I. Lit.:
speculari et perscrutari aliquid, Cic. Tusc. 5, 20, 59: canes, qui investigabant et perscrutabantur omnia, Cic. Verr. 2, 4, 21, § 47: litteras legis, id. Inv. 1, 24, 68: arculas muliebres, id. Off. 2, 7, 25.—II. Trop., to examine into, investigate:
sententiam scriptoris, Cic. Inv. 2, 44, 128: naturam rationemque criminum, id. Fl. 8, 19. 1. Act. collat. form perscrū-to, āre:
hunc perscrutavi, Plaut. Aul. 4, 4, 30.—2. perscrūtātus, a, um, in pass. signif., Amm. 17, 4, 6.
Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
per-scrūtor ātus, ārī, dep.,
to search through, examine, scrutinize: castelli planitiem, S.: (canes) perscrutabantur omnia.—Fig., to examine into, investigate: rationem criminum.
Origins
From per- + scrūtor.
Descendants
- Englishperscrutate
- Italianperscrutare
- Portugueseperscrutar
- Spanishpescudar
- Asturianpescudar
- Galicianpescudar
In English words that came into English from perscrūtor
- perscrutateperscrūtātus
- perscrutationperscrūtātiō