What does persalūtō mean in Latin?

persalūtō, a verb, means “to greet, salute everyone (in turn)”.

What are the principal parts of persalūtō?

persalūtō, persalūtāre, persalūtāvī, persalūtātum (first conjugation).

In classical Latin, [pɛr.saˈɫuː.toː]; in ecclesiastical (church) Latin, [per.saˈluː.to].

verbfirst conjugation

persalūtō (present infinitive persalūtāre, perfect active persalūtāvī, supine persalūtātum)

Classical[pɛr.saˈɫuː.toː]Ecclesiastical[per.saˈluː.to]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	persalūtō	persalūtābam	persalūtābō	persalūtāvī	persalūtāveram	persalūtāverō persalūtārō
2nd sg.	persalūtās	persalūtābās	persalūtābis	persalūtāvistī persalūtāstī	persalūtāverās persalūtārās	persalūtāveris
3rd sg.	persalūtat	persalūtābat	persalūtābit	persalūtāvit	persalūtāverat persalūtārat	persalūtāverit persalūtārit
1st pl.	persalūtāmus	persalūtābāmus	persalūtābimus	persalūtāvimus	persalūtāverāmus	persalūtāverimus persalūtārimus
2nd pl.	persalūtātis	persalūtābātis	persalūtābitis	persalūtāvistis persalūtāstis	persalūtāverātis persalūtārātis	persalūtāveritis persalūtāritis
3rd pl.	persalūtant	persalūtābant	persalūtābunt	persalūtāvērunt persalūtāvēre, persalūtārunt	persalūtāverant persalūtārant	persalūtāverint persalūtārint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	persalūtem	persalūtārem	persalūtāverim persalūtārim	persalūtāvissem persalūtāssem
2nd sg.	persalūtēs	persalūtārēs	persalūtāverīs	persalūtāvissēs persalūtāssēs
3rd sg.	persalūtet	persalūtāret	persalūtāverit persalūtārit	persalūtāvisset persalūtāsset
1st pl.	persalūtēmus	persalūtārēmus	persalūtāverīmus persalūtārīmus	persalūtāvissēmus persalūtāssēmus
2nd pl.	persalūtētis	persalūtārētis	persalūtāverītis persalūtārītis	persalūtāvissētis persalūtāssētis
3rd pl.	persalūtent	persalūtārent	persalūtāverint persalūtārint	persalūtāvissent persalūtāssent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	persalūtor	persalūtābar	persalūtābor
2nd sg.	persalūtāris persalūtāre	persalūtābāris persalūtābāre	persalūtāberis persalūtābere
3rd sg.	persalūtātur	persalūtābātur	persalūtābitur
1st pl.	persalūtāmur	persalūtābāmur	persalūtābimur
2nd pl.	persalūtāminī	persalūtābāminī	persalūtābiminī
3rd pl.	persalūtantur	persalūtābantur	persalūtābuntur

passive subjunctive

passive subjunctive
form	present	imperfect
1st sg.	persalūter	persalūtārer
2nd sg.	persalūtēris persalūtēre	persalūtārēris persalūtārēre
3rd sg.	persalūtētur	persalūtārētur
1st pl.	persalūtēmur	persalūtārēmur
2nd pl.	persalūtēminī	persalūtārēminī
3rd pl.	persalūtentur	persalūtārentur

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	persalūtāre	persalūtārī
perfect infinitive	persalūtāvisse persalūtāsse	persalūtātum esse
future infinitive	persalūtātūrum esse	persalūtātum īrī
present participle	persalūtāns	—
perfect participle	—	persalūtātus persalūtāta, persalūtātā, persalūtātae, persalūtātam, persalūtātārum, persalūtātās, persalūtātī, persalūtātōrum, persalūtātōs
future participle	persalūtātūrus persalūtātūra, persalūtātūrā, persalūtātūrae, persalūtātūram, persalūtātūrārum, persalūtātūrās, persalūtātūre, persalūtātūrī, persalūtātūrīs, persalūtātūrō, persalūtātūrōrum, persalūtātūrōs, persalūtātūrum	persalūtandus persalūtanda, persalūtandā, persalūtandae, persalūtandam, persalūtandārum, persalūtandās, persalūtande, persalūtandīs, persalūtandōrum, persalūtandōs

gerundpersalūtandī, persalūtandō, persalūtandumsupinepersalūtātum, persalūtātū

per-sălūto, āvi, ātum, 1, v. a.,

I. to salute one after another: omnes, Cic. Fl. 18, 42: nomenculatores, Sen. Tranq. 12, 6: deos, Phaedr. 4, 12, 4; Curt. 10, 5, 3.

From per- + saluto.