verbfirst conjugation
pēnsitō
pēnsitō (present infinitive pēnsitāre, perfect active pēnsitāvī, supine pēnsitātum)
Classical[ˈpẽː.sɪ.toː]Ecclesiastical[ˈpɛn.si.to]
Meaning
- to weigh (out)
- to think over, ponder, consider
- to pay (out)
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | pēnsitō | pēnsitābam | pēnsitābō | pēnsitāvī | pēnsitāveram | pēnsitāverō pēnsitārō |
| 2nd sg. | pēnsitās | pēnsitābās | pēnsitābis | pēnsitāvistī pēnsitāstī | pēnsitāverās pēnsitārās | pēnsitāveris |
| 3rd sg. | pēnsitat | pēnsitābat | pēnsitābit | pēnsitāvit | pēnsitāverat pēnsitārat | pēnsitāverit pēnsitārit |
| 1st pl. | pēnsitāmus | pēnsitābāmus | pēnsitābimus | pēnsitāvimus | pēnsitāverāmus | pēnsitāverimus pēnsitārimus |
| 2nd pl. | pēnsitātis | pēnsitābātis | pēnsitābitis | pēnsitāvistis pēnsitāstis | pēnsitāverātis pēnsitārātis | pēnsitāveritis pēnsitāritis |
| 3rd pl. | pēnsitant | pēnsitābant | pēnsitābunt | pēnsitāvērunt pēnsitāvēre, pēnsitārunt | pēnsitāverant pēnsitārant | pēnsitāverint pēnsitārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | pēnsitem | pēnsitārem | pēnsitāverim pēnsitārim | pēnsitāvissem pēnsitāssem |
| 2nd sg. | pēnsitēs | pēnsitārēs | pēnsitāverīs | pēnsitāvissēs pēnsitāssēs |
| 3rd sg. | pēnsitet | pēnsitāret | pēnsitāverit pēnsitārit | pēnsitāvisset pēnsitāsset |
| 1st pl. | pēnsitēmus | pēnsitārēmus | pēnsitāverīmus pēnsitārīmus | pēnsitāvissēmus pēnsitāssēmus |
| 2nd pl. | pēnsitētis | pēnsitārētis | pēnsitāverītis pēnsitārītis | pēnsitāvissētis pēnsitāssētis |
| 3rd pl. | pēnsitent | pēnsitārent | pēnsitāverint pēnsitārint | pēnsitāvissent pēnsitāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | pēnsitor | pēnsitābar | pēnsitābor |
| 2nd sg. | pēnsitāris pēnsitāre | pēnsitābāris pēnsitābāre | pēnsitāberis pēnsitābere |
| 3rd sg. | pēnsitātur | pēnsitābātur | pēnsitābitur |
| 1st pl. | pēnsitāmur | pēnsitābāmur | pēnsitābimur |
| 2nd pl. | pēnsitāminī | pēnsitābāminī | pēnsitābiminī |
| 3rd pl. | pēnsitantur | pēnsitābantur | pēnsitābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | pēnsiter | pēnsitārer |
| 2nd sg. | pēnsitēris pēnsitēre | pēnsitārēris pēnsitārēre |
| 3rd sg. | pēnsitētur | pēnsitārētur |
| 1st pl. | pēnsitēmur | pēnsitārēmur |
| 2nd pl. | pēnsitēminī | pēnsitārēminī |
| 3rd pl. | pēnsitentur | pēnsitārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | pēnsitā | pēnsitāre |
| pres. 2nd pl. | pēnsitāte | pēnsitāminī |
| fut. 2nd sg. | pēnsitātō | pēnsitātor |
| fut. 3rd sg. | pēnsitātō | pēnsitātor |
| fut. 2nd pl. | pēnsitātōte | — |
| fut. 3rd pl. | pēnsitantō | pēnsitantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | pēnsitāre | pēnsitārī |
| perfect infinitive | pēnsitāvisse pēnsitāsse | pēnsitātum esse |
| future infinitive | pēnsitātūrum esse | pēnsitātum īrī |
| present participle | pēnsitāns | — |
| perfect participle | — | pēnsitātus pēnsitāta, pēnsitātā, pēnsitātae, pēnsitātam, pēnsitātārum, pēnsitātās, pēnsitātī, pēnsitātōrum, pēnsitātōs |
| future participle | pēnsitātūrus pēnsitātūra, pēnsitātūrā, pēnsitātūrae, pēnsitātūram, pēnsitātūrārum, pēnsitātūrās, pēnsitātūre, pēnsitātūrī, pēnsitātūrīs, pēnsitātūrō, pēnsitātūrōrum, pēnsitātūrōs, pēnsitātūrum | pēnsitandus pēnsitanda, pēnsitandā, pēnsitandae, pēnsitandam, pēnsitandārum, pēnsitandās, pēnsitande, pēnsitandīs, pēnsitandōrum, pēnsitandōs |
gerundpēnsitandī, pēnsitandō, pēnsitandumsupinepēnsitātum, pēnsitātū
pensĭto, āvi, ātum, 1, v. freq. a. penso,
I. to weigh, weigh out.
I. Lit.:
lanam, Aur. Vict. Orig. Gent. R. 22.—Trop.: vitam aequā lance, Plin. 7, 7, 5, § 44.—II. Transf.
A. To pay (rare but class.):
praedia, quae pensitant, Cic. Agr. 3, 2, 9: vectigalia, id. Imp. Pomp. 6, 16.—B. To weigh, ponder, think over, consider (not in Cic. or Cæs.;
syn.: penso, expendo, pondero): rem, Liv. 4, 41: virtutes, Gell. 1, 4, 1: aliquid morosissime, Suet. Aug. 16; id. Caes. 30; Tac. A. 12, 17: malui omnia a te pensitari quam electa laudari, Plin. Ep. 4, 14, 6; 4, 15, 8; 7, 9, 3: de aliquā re, Gell. 2, 27, 3.—With a relative-clause: Tiberius saepe apud se pensitato, an, etc., Tac. A. 3, 52: diu pensitares, quem potissimum eligeres, Plin. Ep. 4, 15, 9.—C. To compare by examining (post-class.):
philosophorum sectatores cum veteribus Pythagoricis pensitans, Gell. 1, 9, 11: incommoda cum emolumento spei, id. 1, 13, 5.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
pēnsitō āvī, —, āre, freq.
penso, to weigh out, pay : vectigalia nobis: praedia, quae pensitant, i. e. are taxable .—Fig., to weigh, ponder, consider : (consilia) pensitanda, L.: saepe pensitato, an, etc., after often considering , Ta.
Origins
From pēnsō (“to weigh, ponder”) + -itō (frequentative suffix).