noun · masculinesecond declension
parabolānus
parabolānus m (genitive parabolānī)
Classical[pa.ra.bɔˈɫaː.nʊs]Ecclesiastical[pa.ra.boˈlaː.nus]
Meaning
- a (male) sick-nurse, especially in infectious diseases
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | parabolānus | parabolānī |
| genitive | parabolānī | parabolānōrum |
| dative | parabolānō | parabolānīs |
| accusative | parabolānum | parabolānōs |
| ablative | parabolānō | parabolānīs |
| vocative | parabolāne | parabolānī |
părăbŏlānus, i, m. parabolus, lit., a reckless person,
I. a sick-nurse, esp. in infectious diseases, Cod. Just. 1, 3, 18; cf. Cod. Th. 16, 2, 42 and 43.
Origins
parabolus (“a daredevil or reckless fellow”) + -ānus (“-ian”)
Descendants
- Ancient Greekπᾰρᾰβολᾶνοι
In English words that came into English from parabolānus
- parabolanusparabolānus