What does pampinātus mean in Latin?

pampinātus, a adjective, means “having tendrils or leaves; tendril-shaped, tendril-like”.

How do you pronounce pampinātus?

In classical Latin, [pam.pɪˈnaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [pam.piˈnaː.tus].

adjectivefirst/second-declension adjective

pampinātus (feminine pampināta, neuter pampinātum)

Classical[pam.pɪˈnaː.tʊs]Ecclesiastical[pam.piˈnaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	pampinātus	pampināta	pampinātum
genitive	pampinātī	pampinātae	pampinātī
dative	pampinātō	pampinātae	pampinātō
accusative	pampinātum	pampinātam	pampinātum
ablative	pampinātō	pampinātā	pampinātō
vocative	pampināte	pampināta	pampinātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	pampinātī	pampinātae	pampināta
genitive	pampinātōrum	pampinātārum	pampinātōrum
dative	pampinātīs	pampinātīs	pampinātīs
accusative	pampinātōs	pampinātās	pampināta
ablative	pampinātīs	pampinātīs	pampinātīs
vocative	pampinātī	pampinātae	pampināta

pampĭnātus, a, um, Part., from pampino.

pampĭnātus, a, um, adj. pampinus,

I. having tendrils and leaves.

I. Lit.: lanceam argenteam pampinatam librarum triginta, Gallien. Ep. ap. Treb. Claud. 17, 5. —

II. Transf., tendril-shaped, tendril-like, Plin. 16, 42, 82, § 225.

From pampinus (“tendril, vine-shoot”).