What does octāvārius mean in Latin?

octāvārius, a adjective, means “of an eighth part”.

How do you pronounce octāvārius?

In classical Latin, [ɔk.taːˈwaː.ri.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [ok.taˈvaː.ri.us].

adjectivefirst/second-declension adjective

octāvārius (feminine octāvāria, neuter octāvārium)

Classical[ɔk.taːˈwaː.ri.ʊs]Ecclesiastical[ok.taˈvaː.ri.us]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	octāvārius	octāvāria	octāvārium
genitive	octāvāriī	octāvāriae	octāvāriī
dative	octāvāriō	octāvāriae	octāvāriō
accusative	octāvārium	octāvāriam	octāvārium
ablative	octāvāriō	octāvāriā	octāvāriō
vocative	octāvārie	octāvāria	octāvārium

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	octāvāriī	octāvāriae	octāvāria
genitive	octāvāriōrum	octāvāriārum	octāvāriōrum
dative	octāvāriīs	octāvāriīs	octāvāriīs
accusative	octāvāriōs	octāvāriās	octāvāria
ablative	octāvāriīs	octāvāriīs	octāvāriīs
vocative	octāvāriī	octāvāriae	octāvāria

octāvārĭus, a, um, adj. id.,

I. of or belonging to the eighth part (post-class.): vectigal, a tax of the eighth part, Cod. Just. 7, 4, 65.—

II. Subst.: octāvārĭus, ĭi, m., a receiver of this tax: octavarii vectigal accipiant, Cod. Th. 4, 12, 8; cf. octavus, II. B.

From octāvus (“eighth”) + -ārius (adjective-forming suffix).