What does obtūsātus mean in Latin?

obtūsātus, a adjective, means “blunted, obtuse”.

How do you pronounce obtūsātus?

In classical Latin, [ɔp.tuːˈsaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [ob.tuˈs̬aː.tus].

adjectivefirst/second-declension adjective

obtūsātus (feminine obtūsāta, neuter obtūsātum)

Classical[ɔp.tuːˈsaː.tʊs]Ecclesiastical[ob.tuˈs̬aː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	obtūsātus	obtūsāta	obtūsātum
genitive	obtūsātī	obtūsātae	obtūsātī
dative	obtūsātō	obtūsātae	obtūsātō
accusative	obtūsātum	obtūsātam	obtūsātum
ablative	obtūsātō	obtūsātā	obtūsātō
vocative	obtūsāte	obtūsāta	obtūsātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	obtūsātī	obtūsātae	obtūsāta
genitive	obtūsātōrum	obtūsātārum	obtūsātōrum
dative	obtūsātīs	obtūsātīs	obtūsātīs
accusative	obtūsātōs	obtūsātās	obtūsāta
ablative	obtūsātīs	obtūsātīs	obtūsātīs
vocative	obtūsātī	obtūsātae	obtūsāta

From obtūsus.