noun · femininethird declension
obtūrātiō
obtūrātiō f (genitive obtūrātiōnis)
Meaning
- stopping up
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | obtūrātiō | obtūrātiōnēs |
| genitive | obtūrātiōnis | obtūrātiōnum |
| dative | obtūrātiōnī | obtūrātiōnibus |
| accusative | obtūrātiōnem | obtūrātiōnēs |
| ablative | obtūrātiōne | obtūrātiōnibus |
| vocative | obtūrātiō | obtūrātiōnēs |
obtūrātĭo, ōnis, f. id.,
I. a stopping up:
aurium, Vulg. Eccles. 27, 15.Origins
Proto-Indo-European *-tis Proto-Indo-European *-Hō Proto-Indo-European *-tiHō Proto-Italic *-tiō Latin -tiō Latin obtūrātiō From obtūrō + -tiō.
Descendants
- Catalanobturació
- Italianotturazione
- Spanishobturación
In English words that came into English from obtūrātiō
- obturationobtūrātiō