LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

oblongopūnctātus

oblongopūnctātus (feminine oblongopūnctāta, neuter oblongopūnctātum)
Classical[ɔb.ɫɔŋ.ɡɔ.puːŋkˈtaː.tʊs]Ecclesiastical[ob.loŋ.ɡo.puŋkˈtaː.tus]

Meaning

  1. adjectivehaving longish points or spots

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativeoblongopūnctātusoblongopūnctātaoblongopūnctātum
genitiveoblongopūnctātīoblongopūnctātaeoblongopūnctātī
dativeoblongopūnctātōoblongopūnctātaeoblongopūnctātō
accusativeoblongopūnctātumoblongopūnctātamoblongopūnctātum
ablativeoblongopūnctātōoblongopūnctātāoblongopūnctātō
vocativeoblongopūnctāteoblongopūnctātaoblongopūnctātum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativeoblongopūnctātīoblongopūnctātaeoblongopūnctāta
genitiveoblongopūnctātōrumoblongopūnctātārumoblongopūnctātōrum
dativeoblongopūnctātīsoblongopūnctātīsoblongopūnctātīs
accusativeoblongopūnctātōsoblongopūnctātāsoblongopūnctāta
ablativeoblongopūnctātīsoblongopūnctātīsoblongopūnctātīs
vocativeoblongopūnctātīoblongopūnctātaeoblongopūnctāta

Origins

From oblongus + punctatus.

Quick answers

What does oblongopūnctātus mean in Latin?
oblongopūnctātus, a adjective, means “having longish points or spots”.
How do you pronounce oblongopūnctātus?
In classical Latin, [ɔb.ɫɔŋ.ɡɔ.puːŋkˈtaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [ob.loŋ.ɡo.puŋkˈtaː.tus].