verbfirst conjugation
oblīmō
oblīmō (present infinitive oblīmāre, perfect active oblīmāvī, supine oblīmātum)
Classical[ɔbˈliː.moː]Ecclesiastical[obˈliː.mo]
Meaning
- to cover with mud or slime
- to obscure or confuse
- to silt up or clog
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | oblīmō | oblīmābam | oblīmābō | oblīmāvī | oblīmāveram | oblīmāverō oblīmārō |
| 2nd sg. | oblīmās | oblīmābās | oblīmābis | oblīmāvistī oblīmāstī | oblīmāverās oblīmārās | oblīmāveris |
| 3rd sg. | oblīmat | oblīmābat | oblīmābit | oblīmāvit | oblīmāverat oblīmārat | oblīmāverit oblīmārit |
| 1st pl. | oblīmāmus | oblīmābāmus | oblīmābimus | oblīmāvimus | oblīmāverāmus | oblīmāverimus oblīmārimus |
| 2nd pl. | oblīmātis | oblīmābātis | oblīmābitis | oblīmāvistis oblīmāstis | oblīmāverātis oblīmārātis | oblīmāveritis oblīmāritis |
| 3rd pl. | oblīmant | oblīmābant | oblīmābunt | oblīmāvērunt oblīmāvēre, oblīmārunt | oblīmāverant oblīmārant | oblīmāverint oblīmārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | oblīmem | oblīmārem | oblīmāverim oblīmārim | oblīmāvissem oblīmāssem |
| 2nd sg. | oblīmēs | oblīmārēs | oblīmāverīs | oblīmāvissēs oblīmāssēs |
| 3rd sg. | oblīmet | oblīmāret | oblīmāverit oblīmārit | oblīmāvisset oblīmāsset |
| 1st pl. | oblīmēmus | oblīmārēmus | oblīmāverīmus oblīmārīmus | oblīmāvissēmus oblīmāssēmus |
| 2nd pl. | oblīmētis | oblīmārētis | oblīmāverītis oblīmārītis | oblīmāvissētis oblīmāssētis |
| 3rd pl. | oblīment | oblīmārent | oblīmāverint oblīmārint | oblīmāvissent oblīmāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | oblīmor | oblīmābar | oblīmābor |
| 2nd sg. | oblīmāris oblīmāre | oblīmābāris oblīmābāre | oblīmāberis oblīmābere |
| 3rd sg. | oblīmātur | oblīmābātur | oblīmābitur |
| 1st pl. | oblīmāmur | oblīmābāmur | oblīmābimur |
| 2nd pl. | oblīmāminī | oblīmābāminī | oblīmābiminī |
| 3rd pl. | oblīmantur | oblīmābantur | oblīmābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | oblīmer | oblīmārer |
| 2nd sg. | oblīmēris oblīmēre | oblīmārēris oblīmārēre |
| 3rd sg. | oblīmētur | oblīmārētur |
| 1st pl. | oblīmēmur | oblīmārēmur |
| 2nd pl. | oblīmēminī | oblīmārēminī |
| 3rd pl. | oblīmentur | oblīmārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | oblīmā | oblīmāre |
| pres. 2nd pl. | oblīmāte | oblīmāminī |
| fut. 2nd sg. | oblīmātō | oblīmātor |
| fut. 3rd sg. | oblīmātō | oblīmātor |
| fut. 2nd pl. | oblīmātōte | — |
| fut. 3rd pl. | oblīmantō | oblīmantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | oblīmāre | oblīmārī |
| perfect infinitive | oblīmāvisse oblīmāsse | oblīmātum esse |
| future infinitive | oblīmātūrum esse | oblīmātum īrī |
| present participle | oblīmāns | — |
| perfect participle | — | oblīmātus oblīmāta, oblīmātā, oblīmātae, oblīmātam, oblīmātārum, oblīmātās, oblīmātī, oblīmātōrum, oblīmātōs |
| future participle | oblīmātūrus oblīmātūra, oblīmātūrā, oblīmātūrae, oblīmātūram, oblīmātūrārum, oblīmātūrās, oblīmātūre, oblīmātūrī, oblīmātūrīs, oblīmātūrō, oblīmātūrōrum, oblīmātūrōs, oblīmātūrum | oblīmandus oblīmanda, oblīmandā, oblīmandae, oblīmandam, oblīmandārum, oblīmandās, oblīmande, oblīmandīs, oblīmandōrum, oblīmandōs |
gerundoblīmandī, oblīmandō, oblīmandumsupineoblīmātum, oblīmātū
oblīmo, āvi, ātum, 1, v. a. ob-limus,
I. to cover with mud or slime.
I. Lit. (rare but class.): Aegyptum Nilus irrigat, mollitosque et oblimatos ad serendum agros relinquit, * Cic. N. D. 2, 52, 130:
fossae oblimatae, Suet. Aug. 18: sulcos (i. e. partes genitales), Verg. G. 3, 136.—* B. Transf., qs. to scatter one's fortune as if it were slime, to lavish, squander, dissipate:
rem patris oblimare, Hor. S. 1, 2, 62 Heind.—II. Trop., to darken, obscure, confuse (poet. and in post-class. prose):
humanas oblimat copia mentes, Claud. Rapt. Pros. 3, 29: universa, Sol. 11.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
oblīmō āvī, ātus, āre
ob+limus, to cover with mud, deluge, besmear: oblimati agri: sulcos, V. —To scatter, lavish, squander, dissipate: rem patris, H.
Origins
Latin līmus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin oblīmō From ob- + līmus (“mud”) + -ō.