verbthird (-iō variant) conjugation, suppletive
obdūrēfaciō
obdūrēfaciō (present infinitive obdūrēfacere, perfect active obdūrēfēcī, supine obdūrēfactum)
Classical[ɔb.duː.reːˈfa.ki.oː]Ecclesiastical[ob.du.reˈfaː.t͡ʃi.o]
Meaning
- suppletiveto harden (make hard)
Conjugation
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | obdūrēfaciō | obdūrēfaciēbam | obdūrēfaciam | obdūrēfēcī | obdūrēfēceram | obdūrēfēcerō |
| 2nd sg. | obdūrēfacis | obdūrēfaciēbās | obdūrēfaciēs | obdūrēfēcistī | obdūrēfēcerās | obdūrēfēceris |
| 3rd sg. | obdūrēfacit | obdūrēfaciēbat | obdūrēfaciet | obdūrēfēcit | obdūrēfēcerat | obdūrēfēcerit |
| 1st pl. | obdūrēfacimus | obdūrēfaciēbāmus | obdūrēfaciēmus | obdūrēfēcimus | obdūrēfēcerāmus | obdūrēfēcerimus |
| 2nd pl. | obdūrēfacitis | obdūrēfaciēbātis | obdūrēfaciētis | obdūrēfēcistis | obdūrēfēcerātis | obdūrēfēceritis |
| 3rd pl. | obdūrēfaciunt | obdūrēfaciēbant | obdūrēfacient | obdūrēfēcērunt obdūrēfēcēre | obdūrēfēcerant | obdūrēfēcerint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | obdūrēfaciam | obdūrēfacerem | obdūrēfēcerim | obdūrēfēcissem |
| 2nd sg. | obdūrēfaciās | obdūrēfacerēs | obdūrēfēcerīs | obdūrēfēcissēs |
| 3rd sg. | obdūrēfaciat | obdūrēfaceret | obdūrēfēcerit | obdūrēfēcisset |
| 1st pl. | obdūrēfaciāmus | obdūrēfacerēmus | obdūrēfēcerīmus | obdūrēfēcissēmus |
| 2nd pl. | obdūrēfaciātis | obdūrēfacerētis | obdūrēfēcerītis | obdūrēfēcissētis |
| 3rd pl. | obdūrēfaciant | obdūrēfacerent | obdūrēfēcerint | obdūrēfēcissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | obdūrēfīō | obdūrēfīēbam | obdūrēfīam |
| 2nd sg. | obdūrēfīs | obdūrēfīēbās | obdūrēfīēs |
| 3rd sg. | obdūrēfit | obdūrēfīēbat | obdūrēfīet |
| 1st pl. | obdūrēfīmus | obdūrēfīēbāmus | obdūrēfīēmus |
| 2nd pl. | obdūrēfītis | obdūrēfīēbātis | obdūrēfīētis |
| 3rd pl. | obdūrēfīunt | obdūrēfīēbant | obdūrēfīent |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | obdūrēfīam | obdūrēfierem |
| 2nd sg. | obdūrēfīās | obdūrēfierēs |
| 3rd sg. | obdūrēfīat | obdūrēfieret |
| 1st pl. | obdūrēfīāmus | obdūrēfierēmus |
| 2nd pl. | obdūrēfīātis | obdūrēfierētis |
| 3rd pl. | obdūrēfīant | obdūrēfierent |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | obdūrēface obdūrefac | obdūrēfī |
| pres. 2nd pl. | obdūrēfacite | obdūrēfīte |
| fut. 2nd sg. | obdūrēfacitō | obdūrēfītō |
| fut. 3rd sg. | obdūrēfacitō | obdūrēfītō |
| fut. 2nd pl. | obdūrēfacitōte | obdūrēfītōte |
| fut. 3rd pl. | obdūrēfaciuntō | obdūrēfīuntō |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | obdūrēfacere | obdūrēfierī |
| perfect infinitive | obdūrēfēcisse | obdūrēfactum esse |
| future infinitive | obdūrēfactūrum esse | obdūrēfactum īrī |
| present participle | obdūrēfaciēns | — |
| perfect participle | — | obdūrēfactus obdūrēfacta, obdūrēfactā, obdūrēfactae, obdūrēfactam, obdūrēfactārum, obdūrēfactās, obdūrēfacte, obdūrēfactī, obdūrēfactīs, obdūrēfactō, obdūrēfactōrum, obdūrēfactōs |
| future participle | obdūrēfactūrus obdūrēfactūra, obdūrēfactūrā, obdūrēfactūrae, obdūrēfactūram, obdūrēfactūrārum, obdūrēfactūrās, obdūrēfactūre, obdūrēfactūrī, obdūrēfactūrīs, obdūrēfactūrō, obdūrēfactūrōrum, obdūrēfactūrōs, obdūrēfactūrum | obdūrēfaciendus obdūrēfaciundus, obdūrēfacienda, obdūrēfaciendā, obdūrēfaciendae, obdūrēfaciendam, obdūrēfaciendārum, obdūrēfaciendās, obdūrēfaciende, obdūrēfaciendīs, obdūrēfaciendōrum, obdūrēfaciendōs |
gerundobdūrēfaciendī, obdūrēfaciendō, obdūrēfaciendumsupineobdūrēfactum, obdūrēfactū
obdūrĕfăcĭo, 3, v. a. ob-durus-facio,
I. to make hard, to harden, Non. 23, 7.
Origins
From obdūrō (“to harden”) + faciō (“to do, make”).