adjectivefirst/second-declension adjective
neāpolītānus
neāpolītānus (feminine neāpolītāna, neuter neāpolītānum)
Classical[ne.aː.pɔ.liːˈtaː.nʊs]Ecclesiastical[ne.a.po.liˈtaː.nus]
Meaning
- adjectiveNeapolitan; of or belonging to Naples
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | neāpolītānus | neāpolītāna | neāpolītānum |
| genitive | neāpolītānī | neāpolītānae | neāpolītānī |
| dative | neāpolītānō | neāpolītānae | neāpolītānō |
| accusative | neāpolītānum | neāpolītānam | neāpolītānum |
| ablative | neāpolītānō | neāpolītānā | neāpolītānō |
| vocative | neāpolītāne | neāpolītāna | neāpolītānum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | neāpolītānī | neāpolītānae | neāpolītāna |
| genitive | neāpolītānōrum | neāpolītānārum | neāpolītānōrum |
| dative | neāpolītānīs | neāpolītānīs | neāpolītānīs |
| accusative | neāpolītānōs | neāpolītānās | neāpolītāna |
| ablative | neāpolītānīs | neāpolītānīs | neāpolītānīs |
| vocative | neāpolītānī | neāpolītānae | neāpolītāna |
Origins
Proto-Indo-European *-tósder. Ancient Greek -της (-tēs)der. Ancient Greek -ῑ́της (-ī́tēs)der. Latin -īt(ēs) Proto-Indo-European *-nós Proto-Italic *-nos Proto-Italic *-ānos Latin -ānus Latin -ītānus Latin neāpolītānus From Neāpolis + -ītānus.
Descendants
- Catalannapolità
- EnglishNeapolitan
- Frenchnapolitain
- Englishnaporitanfrom French napolitain
- FrenchNapolitain
- Italiannapoletano
- Portuguesenapolitano
- Romaniannapolitan
- Spanishnapolitano
- Friuliannapoletan
In English words that came into English from neāpolītānus
- Neapolitanneāpolītānus
- naporitanneāpolītānus