verbfirst conjugation, deponent
nā̆tī̆nor
nā̆tī̆nor (present infinitive nā̆tī̆nārī, perfect active nā̆tī̆nātus sum)
Classical[naːˈtiː.nɔr]Ecclesiastical[naˈtiː.nor]
Meaning
- deponentto be busy
Conjugation conjugation 1 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | nā̆tī̆nor | nā̆tī̆nābar | nā̆tī̆nābor | — | — | — |
| 2nd sg. | nā̆tī̆nāris nā̆tī̆nāre | nā̆tī̆nābāris nā̆tī̆nābāre | nā̆tī̆nāberis nā̆tī̆nābere | — | — | — |
| 3rd sg. | nā̆tī̆nātur | nā̆tī̆nābātur | nā̆tī̆nābitur | — | — | — |
| 1st pl. | nā̆tī̆nāmur | nā̆tī̆nābāmur | nā̆tī̆nābimur | — | — | — |
| 2nd pl. | nā̆tī̆nāminī | nā̆tī̆nābāminī | nā̆tī̆nābiminī | — | — | — |
| 3rd pl. | nā̆tī̆nantur | nā̆tī̆nābantur | nā̆tī̆nābuntur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | nā̆tī̆ner | nā̆tī̆nārer | — | — |
| 2nd sg. | nā̆tī̆nēris nā̆tī̆nēre | nā̆tī̆nārēris nā̆tī̆nārēre | — | — |
| 3rd sg. | nā̆tī̆nētur | nā̆tī̆nārētur | — | — |
| 1st pl. | nā̆tī̆nēmur | nā̆tī̆nārēmur | — | — |
| 2nd pl. | nā̆tī̆nēminī | nā̆tī̆nārēminī | — | — |
| 3rd pl. | nā̆tī̆nentur | nā̆tī̆nārentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | nā̆tī̆nāre | — |
| pres. 2nd pl. | nā̆tī̆nāminī | — |
| fut. 2nd sg. | nā̆tī̆nātor | — |
| fut. 3rd sg. | nā̆tī̆nātor | — |
| fut. 3rd pl. | nā̆tī̆nantor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | nā̆tī̆nārī | — |
| perfect infinitive | nā̆tī̆nātum esse | — |
| future infinitive | nā̆tī̆nātūrum esse | — |
| present participle | nā̆tī̆nāns | — |
| perfect participle | nā̆tī̆nātus natināta, natinātā, natinātae, natinātam, natinātārum, natinātās, natināte, natinātī, natinātīs, natinātō, natinātōrum, natinātōs | — |
| future participle | nā̆tī̆nātūrus natinātūra, natinātūrā, natinātūrae, natinātūram, natinātūrārum, natinātūrās, natinātūre, natinātūrī, natinātūrīs, natinātūrō, natinātūrōrum, natinātūrōs, natinātūrum | nā̆tī̆nandus natinanda, natinandā, natinandae, natinandam, natinandārum, natinandās, natinande, natinandīs, natinandōrum, natinandōs |
gerundnā̆tī̆nandī, nā̆tī̆nandō, nā̆tī̆nandumsupinenā̆tī̆nātum, nā̆tī̆nātū
nătĭnor, āri,
I. v. dep., to be busy: audito tumultu Macedoniae Samnites, Lucanos inter se natinari atque factiosos esse, Cato ap. Paul. ex Fest. s. v. natinatio, p. 166 Müll.; v. h. v.
Origins
Uncertain. Perhaps from an unattested adjective *nātīnus "energetic, busy", from *gnātis "production", from *ǵenh₁- (“beget, produce”) + *-tis, + -ō.