verbfirst conjugation
nartō
nartō (present infinitive nartāre, perfect active nartāvī, supine nartātum)
Classical[ˈnar.toː]Ecclesiastical[ˈnar.to]
Meaning
- New Latinto ski
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | nartō | nartābam | nartābō | nartāvī | nartāveram | nartāverō |
| 2nd sg. | nartās | nartābās | nartābis | nartāvistī | nartāverās | nartāveris |
| 3rd sg. | nartat | nartābat | nartābit | nartāvit | nartāverat | nartāverit |
| 1st pl. | nartāmus | nartābāmus | nartābimus | nartāvimus | nartāverāmus | nartāverimus |
| 2nd pl. | nartātis | nartābātis | nartābitis | nartāvistis | nartāverātis | nartāveritis |
| 3rd pl. | nartant | nartābant | nartābunt | nartāvērunt nartāvēre | nartāverant | nartāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | nartem | nartārem | nartāverim | nartāvissem |
| 2nd sg. | nartēs | nartārēs | nartāverīs | nartāvissēs |
| 3rd sg. | nartet | nartāret | nartāverit | nartāvisset |
| 1st pl. | nartēmus | nartārēmus | nartāverīmus | nartāvissēmus |
| 2nd pl. | nartētis | nartārētis | nartāverītis | nartāvissētis |
| 3rd pl. | nartent | nartārent | nartāverint | nartāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | nartor | nartābar | nartābor |
| 2nd sg. | nartāris nartāre | nartābāris nartābāre | nartāberis nartābere |
| 3rd sg. | nartātur | nartābātur | nartābitur |
| 1st pl. | nartāmur | nartābāmur | nartābimur |
| 2nd pl. | nartāminī | nartābāminī | nartābiminī |
| 3rd pl. | nartantur | nartābantur | nartābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | narter | nartārer |
| 2nd sg. | nartēris nartēre | nartārēris nartārēre |
| 3rd sg. | nartētur | nartārētur |
| 1st pl. | nartēmur | nartārēmur |
| 2nd pl. | nartēminī | nartārēminī |
| 3rd pl. | nartentur | nartārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | nartā | nartāre |
| pres. 2nd pl. | nartāte | nartāminī |
| fut. 2nd sg. | nartātō | nartātor |
| fut. 3rd sg. | nartātō | nartātor |
| fut. 2nd pl. | nartātōte | — |
| fut. 3rd pl. | nartantō | nartantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | nartāre | nartārī |
| perfect infinitive | nartāvisse | nartātum esse |
| future infinitive | nartātūrum esse | nartātum īrī |
| present participle | nartāns | — |
| perfect participle | — | nartātus |
| future participle | nartātūrus | nartandus |
gerundnartandī, nartandō, nartandumsupinenartātum, nartātū
Origins
Polish nartabor. Latin narta Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin nartō From narta + -ō.