What does mūcrōnātus mean in Latin?

mūcrōnātus, a adjective, means “pointed”.

How do you pronounce mūcrōnātus?

In classical Latin, [muː.kroːˈnaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [mu.kroˈnaː.tus].

adjectivefirst/second-declension adjective

mūcrōnātus (feminine mūcrōnāta, neuter mūcrōnātum)

Classical[muː.kroːˈnaː.tʊs]Ecclesiastical[mu.kroˈnaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	mūcrōnātus	mūcrōnāta	mūcrōnātum
genitive	mūcrōnātī	mūcrōnātae	mūcrōnātī
dative	mūcrōnātō	mūcrōnātae	mūcrōnātō
accusative	mūcrōnātum	mūcrōnātam	mūcrōnātum
ablative	mūcrōnātō	mūcrōnātā	mūcrōnātō
vocative	mūcrōnāte	mūcrōnāta	mūcrōnātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	mūcrōnātī	mūcrōnātae	mūcrōnāta
genitive	mūcrōnātōrum	mūcrōnātārum	mūcrōnātōrum
dative	mūcrōnātīs	mūcrōnātīs	mūcrōnātīs
accusative	mūcrōnātōs	mūcrōnātās	mūcrōnāta
ablative	mūcrōnātīs	mūcrōnātīs	mūcrōnātīs
vocative	mūcrōnātī	mūcrōnātae	mūcrōnāta

mūcrōnātus, a, um, adj. mucro,

I. pointed (post-Aug.): piscis mucronato rostro, Plin. 32, 2, 6, § 15: folia, id. 25, 13, 102, § 161.