adjectivefirst/second-declension adjective
Montāniānus
Montāniānus (feminine Montāniāna, neuter Montāniānum)
Meaning
- adjectiveBelonging to the orator Montānus.
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | Montāniānus | Montāniāna | Montāniānum |
| genitive | Montāniānī | Montāniānae | Montāniānī |
| dative | Montāniānō | Montāniānae | Montāniānō |
| accusative | Montāniānum | Montāniānam | Montāniānum |
| ablative | Montāniānō | Montāniānā | Montāniānō |
| vocative | Montāniāne | Montāniāna | Montāniānum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | Montāniānī | Montāniānae | Montāniāna |
| genitive | Montāniānōrum | Montāniānārum | Montāniānōrum |
| dative | Montāniānīs | Montāniānīs | Montāniānīs |
| accusative | Montāniānōs | Montāniānās | Montāniāna |
| ablative | Montāniānīs | Montāniānīs | Montāniānīs |
| vocative | Montāniānī | Montāniānae | Montāniāna |
Montānĭānus, a, um, adj., v. 3. Montanus, II.
I. fin.
Origins
From Montānus (proper noun) + -iānus (“of, pertaining to”, suffix forming an adjective).