adjectivefirst/second-declension adjective
mētropolītānus
mētropolītānus (feminine mētropolītāna, neuter mētropolītānum)
Classical[meː.trɔ.pɔ.liːˈtaː.nʊs]Ecclesiastical[me.tro.po.liˈtaː.nus]
Meaning
- adjectivemetropolitan
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | mētropolītānus | mētropolītāna | mētropolītānum |
| genitive | mētropolītānī | mētropolītānae | mētropolītānī |
| dative | mētropolītānō | mētropolītānae | mētropolītānō |
| accusative | mētropolītānum | mētropolītānam | mētropolītānum |
| ablative | mētropolītānō | mētropolītānā | mētropolītānō |
| vocative | mētropolītāne | mētropolītāna | mētropolītānum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | mētropolītānī | mētropolītānae | mētropolītāna |
| genitive | mētropolītānōrum | mētropolītānārum | mētropolītānōrum |
| dative | mētropolītānīs | mētropolītānīs | mētropolītānīs |
| accusative | mētropolītānōs | mētropolītānās | mētropolītāna |
| ablative | mētropolītānīs | mētropolītānīs | mētropolītānīs |
| vocative | mētropolītānī | mētropolītānae | mētropolītāna |
mētrŏpŏlītānus, a, um, adj. 1. metropolis,
I. of or belonging to a metropolis, metropolitan (post-class.):
nomen, Cod. Just. 11, 21, 1.—Esp. subst.: Mētrŏ-pŏlītānus, i, m., a metropolitan, the bishop of a metropolitan church, Sid. Ep. 7, 9.Mētrŏpŏlītānus, a, um, adj. 2. Metropolis,
I. of or belonging to the city of Metropolis:
campus, Liv. 38, 15.Origins
Derived from metropolis.
Descendants
- Catalanmetropolità
- Englishmetropolitan
- Frenchmétropolitain
- Italianmetropolitano
- Occitanmetropolitan
- Portuguesemetropolitano
- Romanianmetropolitan
- Spanishmetropolitano
- Esperantometropolito
- Galicianmetropolitano
In English words that came into English from mētropolītānus
- metropolitanmētropolītānus