LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

magnicristātus

magnicristātus (feminine magnicristāta, neuter magnicristātum)
Classical[maŋ.nɪ.krɪsˈtaː.tʊs]Ecclesiastical[maɲ.ɲi.krisˈtaː.tus]

Meaning

  1. adjectivegreat-crested

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativemagnicristātusmagnicristātamagnicristātum
genitivemagnicristātīmagnicristātaemagnicristātī
dativemagnicristātōmagnicristātaemagnicristātō
accusativemagnicristātummagnicristātammagnicristātum
ablativemagnicristātōmagnicristātāmagnicristātō
vocativemagnicristātemagnicristātamagnicristātum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativemagnicristātīmagnicristātaemagnicristāta
genitivemagnicristātōrummagnicristātārummagnicristātōrum
dativemagnicristātīsmagnicristātīsmagnicristātīs
accusativemagnicristātōsmagnicristātāsmagnicristāta
ablativemagnicristātīsmagnicristātīsmagnicristātīs
vocativemagnicristātīmagnicristātaemagnicristāta

Quick answers

What does magnicristātus mean in Latin?
magnicristātus, a adjective, means “great-crested”.
How do you pronounce magnicristātus?
In classical Latin, [maŋ.nɪ.krɪsˈtaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [maɲ.ɲi.krisˈtaː.tus].