verbfirst conjugation
latīnizō
latīnizō (present infinitive latīnizāre, perfect active latīnizāvī, supine latīnizātum)
Classical[ɫa.tiːˈnɪz.zoː]Ecclesiastical[la.tiˈnid.d͡zo]
Meaning
- Late Latinto translate into Latin
- Medieval Latinto speak Latin
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | latīnizō | latīnizābam | latīnizābō | latīnizāvī | latīnizāveram | latīnizāverō |
| 2nd sg. | latīnizās | latīnizābās | latīnizābis | latīnizāvistī | latīnizāverās | latīnizāveris |
| 3rd sg. | latīnizat | latīnizābat | latīnizābit | latīnizāvit | latīnizāverat | latīnizāverit |
| 1st pl. | latīnizāmus | latīnizābāmus | latīnizābimus | latīnizāvimus | latīnizāverāmus | latīnizāverimus |
| 2nd pl. | latīnizātis | latīnizābātis | latīnizābitis | latīnizāvistis | latīnizāverātis | latīnizāveritis |
| 3rd pl. | latīnizant | latīnizābant | latīnizābunt | latīnizāvērunt latīnizāvēre | latīnizāverant | latīnizāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | latīnizem | latīnizārem | latīnizāverim | latīnizāvissem |
| 2nd sg. | latīnizēs | latīnizārēs | latīnizāverīs | latīnizāvissēs |
| 3rd sg. | latīnizet | latīnizāret | latīnizāverit | latīnizāvisset |
| 1st pl. | latīnizēmus | latīnizārēmus | latīnizāverīmus | latīnizāvissēmus |
| 2nd pl. | latīnizētis | latīnizārētis | latīnizāverītis | latīnizāvissētis |
| 3rd pl. | latīnizent | latīnizārent | latīnizāverint | latīnizāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | latīnizor | latīnizābar | latīnizābor |
| 2nd sg. | latīnizāris latīnizāre | latīnizābāris latīnizābāre | latīnizāberis latīnizābere |
| 3rd sg. | latīnizātur | latīnizābātur | latīnizābitur |
| 1st pl. | latīnizāmur | latīnizābāmur | latīnizābimur |
| 2nd pl. | latīnizāminī | latīnizābāminī | latīnizābiminī |
| 3rd pl. | latīnizantur | latīnizābantur | latīnizābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | latīnizer | latīnizārer |
| 2nd sg. | latīnizēris latīnizēre | latīnizārēris latīnizārēre |
| 3rd sg. | latīnizētur | latīnizārētur |
| 1st pl. | latīnizēmur | latīnizārēmur |
| 2nd pl. | latīnizēminī | latīnizārēminī |
| 3rd pl. | latīnizentur | latīnizārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | latīnizā | latīnizāre |
| pres. 2nd pl. | latīnizāte | latīnizāminī |
| fut. 2nd sg. | latīnizātō | latīnizātor |
| fut. 3rd sg. | latīnizātō | latīnizātor |
| fut. 2nd pl. | latīnizātōte | — |
| fut. 3rd pl. | latīnizantō | latīnizantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | latīnizāre | latīnizārī |
| perfect infinitive | latīnizāvisse | latīnizātum esse |
| future infinitive | latīnizātūrum esse | latīnizātum īrī |
| present participle | latīnizāns | — |
| perfect participle | — | latīnizātus |
| future participle | latīnizātūrus | latīnizandus |
gerundlatīnizandī, latīnizandō, latīnizandumsupinelatīnizātum, latīnizātū
lătīnīzo, 1, v. a. 1. Latinus,
I. to translate into Latin (late Lat.), Cael. Aur. Acut. 2, 1, 8; id. Tard. 5, 4.
Origins
From Latīnus + -izō, attested in Late Latin in Caelius Aurelianus (5th century), either a native formation by analogy with graecizō, or coined in Italiote Ancient Greek and borrowed into Latin. Compare Ῥωμαίζω (Rhōmaízō).
Descendants
- Catalanllatinitzar
- Frenchlatiniser
- Germanlatinisieren
- Portugueselatinizar
- Spanishlatinizar
- Polishlatynizować