What does lascīvībundus mean in Latin?

lascīvībundus, a adjective, means “wanton, full of petulance”.

How do you pronounce lascīvībundus?

In classical Latin, [ɫas.kiː.wiːˈbʊn.dʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [laʃ.ʃi.viˈbun.dus].

adjectivefirst/second-declension adjective

lascīvībundus (feminine lascīvībunda, neuter lascīvībundum)

Classical[ɫas.kiː.wiːˈbʊn.dʊs]Ecclesiastical[laʃ.ʃi.viˈbun.dus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	lascīvībundus	lascīvībunda	lascīvībundum
genitive	lascīvībundī	lascīvībundae	lascīvībundī
dative	lascīvībundō	lascīvībundae	lascīvībundō
accusative	lascīvībundum	lascīvībundam	lascīvībundum
ablative	lascīvībundō	lascīvībundā	lascīvībundō
vocative	lascīvībunde	lascīvībunda	lascīvībundum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	lascīvībundī	lascīvībundae	lascīvībunda
genitive	lascīvībundōrum	lascīvībundārum	lascīvībundōrum
dative	lascīvībundīs	lascīvībundīs	lascīvībundīs
accusative	lascīvībundōs	lascīvībundās	lascīvībunda
ablative	lascīvībundīs	lascīvībundīs	lascīvībundīs
vocative	lascīvībundī	lascīvībundae	lascīvībunda

lascīvībundus, a, um, adj. lascivio,

I. wanton, full of petulance, Plaut. Stich. 2, 1, 16 (Ritschl and Fleck. lixabundus, q. v.).

From lascīviō (“frolic, sport”) + -bundus.