verbfirst conjugation
irrumō
irrumō (present infinitive irrumāre, perfect active irrumāvī, supine irrumātum)
Classical[ˈɪr.rʊ.moː]Ecclesiastical[ˈir.ru.mo]
Meaning
- vulgarto irrumate, to facefuck
Pēdīcābō ego vōs et irrumābō.
c. 84 BCE – 54 BCE, Catullus, Carmina 16.1 - to abuse, defile
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | irrumō | irrumābam | irrumābō | irrumāvī | irrumāveram | irrumāverō irrumārō |
| 2nd sg. | irrumās | irrumābās | irrumābis | irrumāvistī irrumāstī | irrumāverās irrumārās | irrumāveris |
| 3rd sg. | irrumat | irrumābat | irrumābit | irrumāvit | irrumāverat irrumārat | irrumāverit irrumārit |
| 1st pl. | irrumāmus | irrumābāmus | irrumābimus | irrumāvimus | irrumāverāmus | irrumāverimus irrumārimus |
| 2nd pl. | irrumātis | irrumābātis | irrumābitis | irrumāvistis irrumāstis | irrumāverātis irrumārātis | irrumāveritis irrumāritis |
| 3rd pl. | irrumant | irrumābant | irrumābunt | irrumāvērunt irrumāvēre, irrumārunt | irrumāverant irrumārant | irrumāverint irrumārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | irrumem | irrumārem | irrumāverim irrumārim | irrumāvissem irrumāssem |
| 2nd sg. | irrumēs | irrumārēs | irrumāverīs | irrumāvissēs irrumāssēs |
| 3rd sg. | irrumet | irrumāret | irrumāverit irrumārit | irrumāvisset irrumāsset |
| 1st pl. | irrumēmus | irrumārēmus | irrumāverīmus irrumārīmus | irrumāvissēmus irrumāssēmus |
| 2nd pl. | irrumētis | irrumārētis | irrumāverītis irrumārītis | irrumāvissētis irrumāssētis |
| 3rd pl. | irrument | irrumārent | irrumāverint irrumārint | irrumāvissent irrumāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | irrumor | irrumābar | irrumābor |
| 2nd sg. | irrumāris irrumāre | irrumābāris irrumābāre | irrumāberis irrumābere |
| 3rd sg. | irrumātur | irrumābātur | irrumābitur |
| 1st pl. | irrumāmur | irrumābāmur | irrumābimur |
| 2nd pl. | irrumāminī | irrumābāminī | irrumābiminī |
| 3rd pl. | irrumantur | irrumābantur | irrumābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | irrumer | irrumārer |
| 2nd sg. | irrumēris irrumēre | irrumārēris irrumārēre |
| 3rd sg. | irrumētur | irrumārētur |
| 1st pl. | irrumēmur | irrumārēmur |
| 2nd pl. | irrumēminī | irrumārēminī |
| 3rd pl. | irrumentur | irrumārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | irrumā | irrumāre |
| pres. 2nd pl. | irrumāte | irrumāminī |
| fut. 2nd sg. | irrumātō | irrumātor |
| fut. 3rd sg. | irrumātō | irrumātor |
| fut. 2nd pl. | irrumātōte | — |
| fut. 3rd pl. | irrumantō | irrumantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | irrumāre | irrumārī |
| perfect infinitive | irrumāvisse irrumāsse | irrumātum esse |
| future infinitive | irrumātūrum esse | irrumātum īrī |
| present participle | irrumāns | — |
| perfect participle | — | irrumātus irrumāta, irrumātā, irrumātae, irrumātam, irrumātārum, irrumātās, irrumātī, irrumātōrum, irrumātōs |
| future participle | irrumātūrus irrumātūra, irrumātūrā, irrumātūrae, irrumātūram, irrumātūrārum, irrumātūrās, irrumātūre, irrumātūrī, irrumātūrīs, irrumātūrō, irrumātūrōrum, irrumātūrōs, irrumātūrum | irrumandus |
gerundirrumandī, irrumandō, irrumandumsupineirrumātum, irrumātū
irrŭmo (inr-), āvi, ātum, 1, v. a. ruma,
I. to extend the breast to, to give suck; hence,
II. Transf.
A. To treat in a foul or shameful manner, to abuse, deceive, Cat. 28, 9.—
B. Irrumata unda, i. e. defiled, Mart. 2, 70, 3.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁én
- Proto-Italic*en
- Proto-Italic*en-
- Latinirrumō
Latin ruma Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin irrumo From in- + ruma (“teat”) + -ō. The original meaning is hypothesized to have been "give suck to; suckle; nurse"; compare the development of fēllo (“to suck; to fellate”).
Descendants
- Englishirrumate
- Frenchirrumer
In English words that came into English from irrumō
- irrumateirrumātus
- irrumationirrumātiō