verbthird conjugation
intrūdō
intrūdō (present infinitive intrūdere, perfect active intrūsī, supine intrūsum)
Classical[ɪnˈtruː.doː]Ecclesiastical[inˈtruː.do]
Meaning
- transitiveto thrust in, force in
Conjugation conjugation 3
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | intrūdō | intrūdēbam | intrūdam | intrūsī | intrūseram | intrūserō |
| 2nd sg. | intrūdis | intrūdēbās | intrūdēs | intrūsistī | intrūserās | intrūseris |
| 3rd sg. | intrūdit | intrūdēbat | intrūdet | intrūsit | intrūserat | intrūserit |
| 1st pl. | intrūdimus | intrūdēbāmus | intrūdēmus | intrūsimus | intrūserāmus | intrūserimus |
| 2nd pl. | intrūditis | intrūdēbātis | intrūdētis | intrūsistis | intrūserātis | intrūseritis |
| 3rd pl. | intrūdunt | intrūdēbant | intrūdent | intrūsērunt intrūsēre | intrūserant | intrūserint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | intrūdam | intrūderem | intrūserim | intrūsissem |
| 2nd sg. | intrūdās | intrūderēs | intrūserīs | intrūsissēs |
| 3rd sg. | intrūdat | intrūderet | intrūserit | intrūsisset |
| 1st pl. | intrūdāmus | intrūderēmus | intrūserīmus | intrūsissēmus |
| 2nd pl. | intrūdātis | intrūderētis | intrūserītis | intrūsissētis |
| 3rd pl. | intrūdant | intrūderent | intrūserint | intrūsissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | intrūdor | intrūdēbar | intrūdar |
| 2nd sg. | intrūderis intrūdere | intrūdēbāris intrūdēbāre | intrūdēris intrūdēre |
| 3rd sg. | intrūditur | intrūdēbātur | intrūdētur |
| 1st pl. | intrūdimur | intrūdēbāmur | intrūdēmur |
| 2nd pl. | intrūdiminī | intrūdēbāminī | intrūdēminī |
| 3rd pl. | intrūduntur | intrūdēbantur | intrūdentur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | intrūdar | intrūderer |
| 2nd sg. | intrūdāris intrūdāre | intrūderēris intrūderēre |
| 3rd sg. | intrūdātur | intrūderētur |
| 1st pl. | intrūdāmur | intrūderēmur |
| 2nd pl. | intrūdāminī | intrūderēminī |
| 3rd pl. | intrūdantur | intrūderentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | intrūde | intrūdere |
| pres. 2nd pl. | intrūdite | intrūdiminī |
| fut. 2nd sg. | intrūditō | intrūditor |
| fut. 3rd sg. | intrūditō | intrūditor |
| fut. 2nd pl. | intrūditōte | — |
| fut. 3rd pl. | intrūduntō | intrūduntor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | intrūdere | intrūdī |
| perfect infinitive | intrūsisse | intrūsum esse |
| future infinitive | intrūsūrum esse | intrūsum īrī |
| present participle | intrūdēns | — |
| perfect participle | — | intrūsus |
| future participle | intrūsūrus | intrūdendus intrūdundus |
gerundintrūdendī, intrūdendō, intrūdendumsupineintrūsum, intrūsū
in-trūdo, trūsi, 3, v. a.,
I. to thrust in, force in:
se ipse inferebat et intrudebat, Cic. Caecin. 5, 13 B. and K. (dub.; Klotz, intro dabat; cf. Krebs, Antibarb. p. 620).Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
in-trūdō —, —, ere,
to thrust in, force in: se.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁én
- Proto-Italic*en
- Proto-Italic*en-
- Latinintrūdō
Proto-Indo-European *trewd-der. Proto-Italic *troudō Latin trūdō Latin intrūdō From in- + trūdō (“to thrust”).
Descendants
- Englishintrude
- Italianintrudere
In English words that came into English from intrūdō
- intrusionintrūsiō
- intrudeintrudere