LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

īnsalūtātus

īnsalūtātus (feminine īnsalūtāta, neuter īnsalūtātum)
Classical[ĩː.sa.ɫuːˈtaː.tʊs]Ecclesiastical[in.sa.luˈtaː.tus]

Meaning

  1. adjectiveungreeted, unsaluted

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativeīnsalūtātusīnsalūtātaīnsalūtātum
genitiveīnsalūtātīīnsalūtātaeīnsalūtātī
dativeīnsalūtātōīnsalūtātaeīnsalūtātō
accusativeīnsalūtātumīnsalūtātamīnsalūtātum
ablativeīnsalūtātōīnsalūtātāīnsalūtātō
vocativeīnsalūtāteīnsalūtātaīnsalūtātum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativeīnsalūtātīīnsalūtātaeīnsalūtāta
genitiveīnsalūtātōrumīnsalūtātārumīnsalūtātōrum
dativeīnsalūtātīsīnsalūtātīsīnsalūtātīs
accusativeīnsalūtātōsīnsalūtātāsīnsalūtāta
ablativeīnsalūtātīsīnsalūtātīsīnsalūtātīs
vocativeīnsalūtātīīnsalūtātaeīnsalūtāta

in-sălūtātus, a, um, adj.,
I. ungreeted, unsaluted: annis jam multis insalutatus, Sid. Ep. 4, 10; 9, 9; Hier. Ep. 3, 1; in tmesis: inque salutatam linquo, Verg. A. 9, 288.

Origins

From in- (“un-”) + salūtātus (“greeted”), from the perfect passive participle of salūtō (“to greet, salute”).

Quick answers

What does īnsalūtātus mean in Latin?
īnsalūtātus, a adjective, means “ungreeted, unsaluted”.
How do you pronounce īnsalūtātus?
In classical Latin, [ĩː.sa.ɫuːˈtaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [in.sa.luˈtaː.tus].