What does inhērēditō mean in Latin?

inhērēditō, a verb, means “to appoint an heir”.

What are the principal parts of inhērēditō?

inhērēditō, inhērēditāre, inhērēditāvī, inhērēditātum (first conjugation).

In classical Latin, [ɪ.neːˈreː.dɪ.toː]; in ecclesiastical (church) Latin, [i.neˈrɛː.di.to].

Proto-Indo-European *h₁én → Proto-Italic *en → Proto-Italic *en- → Latin inhērēditō.

verbfirst conjugation

inhērēditō (present infinitive inhērēditāre, perfect active inhērēditāvī, supine inhērēditātum)

Classical[ɪ.neːˈreː.dɪ.toː]Ecclesiastical[i.neˈrɛː.di.to]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	inhērēditō	inhērēditābam	inhērēditābō	inhērēditāvī	inhērēditāveram	inhērēditāverō inhērēditārō
2nd sg.	inhērēditās	inhērēditābās	inhērēditābis	inhērēditāvistī inhērēditāstī	inhērēditāverās inhērēditārās	inhērēditāveris
3rd sg.	inhērēditat	inhērēditābat	inhērēditābit	inhērēditāvit	inhērēditāverat inhērēditārat	inhērēditāverit inhērēditārit
1st pl.	inhērēditāmus	inhērēditābāmus	inhērēditābimus	inhērēditāvimus	inhērēditāverāmus	inhērēditāverimus inhērēditārimus
2nd pl.	inhērēditātis	inhērēditābātis	inhērēditābitis	inhērēditāvistis inhērēditāstis	inhērēditāverātis inhērēditārātis	inhērēditāveritis inhērēditāritis
3rd pl.	inhērēditant	inhērēditābant	inhērēditābunt	inhērēditāvērunt inhērēditāvēre, inhērēditārunt	inhērēditāverant inhērēditārant	inhērēditāverint inhērēditārint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	inhērēditem	inhērēditārem	inhērēditāverim inhērēditārim	inhērēditāvissem inhērēditāssem
2nd sg.	inhērēditēs	inhērēditārēs	inhērēditāverīs	inhērēditāvissēs inhērēditāssēs
3rd sg.	inhērēditet	inhērēditāret	inhērēditāverit inhērēditārit	inhērēditāvisset inhērēditāsset
1st pl.	inhērēditēmus	inhērēditārēmus	inhērēditāverīmus inhērēditārīmus	inhērēditāvissēmus inhērēditāssēmus
2nd pl.	inhērēditētis	inhērēditārētis	inhērēditāverītis inhērēditārītis	inhērēditāvissētis inhērēditāssētis
3rd pl.	inhērēditent	inhērēditārent	inhērēditāverint inhērēditārint	inhērēditāvissent inhērēditāssent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	inhērēditor	inhērēditābar	inhērēditābor
2nd sg.	inhērēditāris inhērēditāre	inhērēditābāris inhērēditābāre	inhērēditāberis inhērēditābere
3rd sg.	inhērēditātur	inhērēditābātur	inhērēditābitur
1st pl.	inhērēditāmur	inhērēditābāmur	inhērēditābimur
2nd pl.	inhērēditāminī	inhērēditābāminī	inhērēditābiminī
3rd pl.	inhērēditantur	inhērēditābantur	inhērēditābuntur

passive subjunctive

passive subjunctive
form	present	imperfect
1st sg.	inhērēditer	inhērēditārer
2nd sg.	inhērēditēris inhērēditēre	inhērēditārēris inhērēditārēre
3rd sg.	inhērēditētur	inhērēditārētur
1st pl.	inhērēditēmur	inhērēditārēmur
2nd pl.	inhērēditēminī	inhērēditārēminī
3rd pl.	inhērēditentur	inhērēditārentur

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	inhērēditāre	inhērēditārī
perfect infinitive	inhērēditāvisse inhērēditāsse	inhērēditātum esse
future infinitive	inhērēditātūrum esse	inhērēditātum īrī
present participle	inhērēditāns	—
perfect participle	—	inhērēditātus inhērēditāta, inhērēditātā, inhērēditātae, inhērēditātam, inhērēditātārum, inhērēditātās, inhērēditātī, inhērēditātōrum, inhērēditātōs
future participle	inhērēditātūrus inhērēditātūra, inhērēditātūrā, inhērēditātūrae, inhērēditātūram, inhērēditātūrārum, inhērēditātūrās, inhērēditātūre, inhērēditātūrī, inhērēditātūrīs, inhērēditātūrō, inhērēditātūrōrum, inhērēditātūrōs, inhērēditātūrum	inhērēditandus inhērēditanda, inhērēditandā, inhērēditandae, inhērēditandam, inhērēditandārum, inhērēditandās, inhērēditande, inhērēditandīs, inhērēditandōrum, inhērēditandōs

gerundinhērēditandī, inhērēditandō, inhērēditandumsupineinhērēditātum, inhērēditātū

ĭn-hērēdĭto (haer-), āre, v. a.,

I. to appoint an heir (late Lat.), Vulg. 4 Esdr. 7, 67.

Latin hērēditō Latin inhērēditō From in- + hērēditō.

Descendants