verbsecond conjugation, no passive
īnferveō
īnferveō (present infinitive īnfervēre, perfect active īnferbuī, supine īnfervitum)
Classical[ĩːˈfɛr.we.oː]Ecclesiastical[iɱˈfɛr.ve.o]
Meaning
- intransitiveto boil, seethe
Conjugation conjugation 2
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | īnferveō | īnfervēbam | īnfervēbō | īnferbuī | īnferbueram | īnferbuerō |
| 2nd sg. | īnfervēs | īnfervēbās | īnfervēbis | īnferbuistī | īnferbuerās | īnferbueris |
| 3rd sg. | īnfervet | īnfervēbat | īnfervēbit | īnferbuit | īnferbuerat | īnferbuerit |
| 1st pl. | īnfervēmus | īnfervēbāmus | īnfervēbimus | īnferbuimus | īnferbuerāmus | īnferbuerimus |
| 2nd pl. | īnfervētis | īnfervēbātis | īnfervēbitis | īnferbuistis | īnferbuerātis | īnferbueritis |
| 3rd pl. | īnfervent | īnfervēbant | īnfervēbunt | īnferbuērunt īnferbuēre | īnferbuerant | īnferbuerint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | īnferveam | īnfervērem | īnferbuerim | īnferbuissem |
| 2nd sg. | īnferveās | īnfervērēs | īnferbuerīs | īnferbuissēs |
| 3rd sg. | īnferveat | īnfervēret | īnferbuerit | īnferbuisset |
| 1st pl. | īnferveāmus | īnfervērēmus | īnferbuerīmus | īnferbuissēmus |
| 2nd pl. | īnferveātis | īnfervērētis | īnferbuerītis | īnferbuissētis |
| 3rd pl. | īnferveant | īnfervērent | īnferbuerint | īnferbuissent |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | īnfervē | — |
| pres. 2nd pl. | īnfervēte | — |
| fut. 2nd sg. | īnfervētō | — |
| fut. 3rd sg. | īnfervētō | — |
| fut. 2nd pl. | īnfervētōte | — |
| fut. 3rd pl. | īnferventō | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | īnfervēre | — |
| perfect infinitive | īnferbuisse | — |
| future infinitive | īnfervitūrum esse | — |
| present participle | īnfervēns | — |
| future participle | īnfervitūrus īnfervitūra, īnfervitūrā, īnfervitūrae, īnfervitūram, īnfervitūrārum, īnfervitūrās, īnfervitūre, īnfervitūrī, īnfervitūrīs, īnfervitūrō, īnfervitūrōrum, īnfervitūrōs, īnfervitūrum | — |
gerundīnfervendī, īnfervendō, īnfervendumsupineīnfervitum, īnfervitū
in-fervĕo, ēre, v. n.,
I. to boil in any thing; to boil, seethe:
facito bis aut ter inferveat, Cato, R. R. 108; Cels. 5, 25, 4: mel Atticum ter infervere facito, Col. 12, 38, 5.Origins
- Proto-Indo-European*h₁én
- Proto-Italic*en
- Proto-Italic*en-
- Latinīnferveō
Proto-Indo-European *bʰrewh₁-der. Proto-Italic *ferwejō Proto-Italic *ferweō Latin ferveō Latin īnferveō From in- + ferveō (“boil, seethe”).