verbfirst conjugation
īnfatuō
īnfatuō (present infinitive īnfatuāre, perfect active īnfatuāvī, supine īnfatuātum)
Classical[ĩːˈfa.tu.oː]Ecclesiastical[iɱˈfaː.tu.o]
Meaning
- to make a fool of
- to infatuate
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | īnfatuō | īnfatuābam | īnfatuābō | īnfatuāvī | īnfatuāveram | īnfatuāverō īnfatuārō |
| 2nd sg. | īnfatuās | īnfatuābās | īnfatuābis | īnfatuāvistī īnfatuāstī | īnfatuāverās īnfatuārās | īnfatuāveris |
| 3rd sg. | īnfatuat | īnfatuābat | īnfatuābit | īnfatuāvit | īnfatuāverat īnfatuārat | īnfatuāverit īnfatuārit |
| 1st pl. | īnfatuāmus | īnfatuābāmus | īnfatuābimus | īnfatuāvimus | īnfatuāverāmus | īnfatuāverimus īnfatuārimus |
| 2nd pl. | īnfatuātis | īnfatuābātis | īnfatuābitis | īnfatuāvistis īnfatuāstis | īnfatuāverātis īnfatuārātis | īnfatuāveritis īnfatuāritis |
| 3rd pl. | īnfatuant | īnfatuābant | īnfatuābunt | īnfatuāvērunt īnfatuāvēre, īnfatuārunt | īnfatuāverant īnfatuārant | īnfatuāverint īnfatuārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | īnfatuem | īnfatuārem | īnfatuāverim īnfatuārim | īnfatuāvissem īnfatuāssem |
| 2nd sg. | īnfatuēs | īnfatuārēs | īnfatuāverīs | īnfatuāvissēs īnfatuāssēs |
| 3rd sg. | īnfatuet | īnfatuāret | īnfatuāverit īnfatuārit | īnfatuāvisset īnfatuāsset |
| 1st pl. | īnfatuēmus | īnfatuārēmus | īnfatuāverīmus īnfatuārīmus | īnfatuāvissēmus īnfatuāssēmus |
| 2nd pl. | īnfatuētis | īnfatuārētis | īnfatuāverītis īnfatuārītis | īnfatuāvissētis īnfatuāssētis |
| 3rd pl. | īnfatuent | īnfatuārent | īnfatuāverint īnfatuārint | īnfatuāvissent īnfatuāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | īnfatuor | īnfatuābar | īnfatuābor |
| 2nd sg. | īnfatuāris īnfatuāre | īnfatuābāris īnfatuābāre | īnfatuāberis īnfatuābere |
| 3rd sg. | īnfatuātur | īnfatuābātur | īnfatuābitur |
| 1st pl. | īnfatuāmur | īnfatuābāmur | īnfatuābimur |
| 2nd pl. | īnfatuāminī | īnfatuābāminī | īnfatuābiminī |
| 3rd pl. | īnfatuantur | īnfatuābantur | īnfatuābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | īnfatuer | īnfatuārer |
| 2nd sg. | īnfatuēris īnfatuēre | īnfatuārēris īnfatuārēre |
| 3rd sg. | īnfatuētur | īnfatuārētur |
| 1st pl. | īnfatuēmur | īnfatuārēmur |
| 2nd pl. | īnfatuēminī | īnfatuārēminī |
| 3rd pl. | īnfatuentur | īnfatuārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | īnfatuā | īnfatuāre |
| pres. 2nd pl. | īnfatuāte | īnfatuāminī |
| fut. 2nd sg. | īnfatuātō | īnfatuātor |
| fut. 3rd sg. | īnfatuātō | īnfatuātor |
| fut. 2nd pl. | īnfatuātōte | — |
| fut. 3rd pl. | īnfatuantō | īnfatuantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | īnfatuāre | īnfatuārī |
| perfect infinitive | īnfatuāvisse īnfatuāsse | īnfatuātum esse |
| future infinitive | īnfatuātūrum esse | īnfatuātum īrī |
| present participle | īnfatuāns | — |
| perfect participle | — | īnfatuātus īnfatuāta, īnfatuātā, īnfatuātae, īnfatuātam, īnfatuātārum, īnfatuātās, īnfatuātī, īnfatuātōrum, īnfatuātōs |
| future participle | īnfatuātūrus īnfatuātūra, īnfatuātūrā, īnfatuātūrae, īnfatuātūram, īnfatuātūrārum, īnfatuātūrās, īnfatuātūre, īnfatuātūrī, īnfatuātūrīs, īnfatuātūrō, īnfatuātūrōrum, īnfatuātūrōs, īnfatuātūrum | īnfatuandus īnfatuanda, īnfatuandā, īnfatuandae, īnfatuandam, īnfatuandārum, īnfatuandās, īnfatuande, īnfatuandīs, īnfatuandōrum, īnfatuandōs |
gerundīnfatuandī, īnfatuandō, īnfatuandumsupineīnfatuātum, īnfatuātū
infătŭo, āvi, ātum, 1, v. a. in-fatuor,
I. to make a fool of, to infatuate (class.):
aliquem, Cic. Phil. 3, 9, 22; id. Fl. 20, 47; Sen. Suas. 2 fin.: verbis, Auct. B. Afr. 16, 1: quemque adulatio infatuat, Sen. Ep. 59 med.: hominem, Amm. 15, 8, 2. — II. Transf., to deprive of taste, make flat:
infatuatum sal, Hier. Ep. 2, 6.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
īnfatuō —, —, āre
* in-fatuus, to make a fool of, infatuate: hominem mercede: neminem.
Origins
- Proto-Indo-European*h₁én
- Proto-Italic*en
- Proto-Italic*en-
- Latinīnfatuō
Latin fatuus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin īnfatuō From in- + fatuus (“foolish”) + -ō.