LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivethird-declension two-termination adjective

inēnārrābilis

inēnārrābilis (neuter inēnārrābile)
Classical[ɪ.neː.naːrˈraː.bɪ.lɪs]Ecclesiastical[i.ne.narˈraː.bi.lis]

Meaning

  1. two terminationindescribable

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativeinēnārrābilisinēnārrābilisinēnārrābile
genitiveinēnārrābilisinēnārrābilisinēnārrābilis
dativeinēnārrābilīinēnārrābilīinēnārrābilī
accusativeinēnārrābileminēnārrābileminēnārrābile
ablativeinēnārrābilīinēnārrābilīinēnārrābilī
vocativeinēnārrābilisinēnārrābilisinēnārrābile
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativeinēnārrābilēsinēnārrābilēsinēnārrābilia
genitiveinēnārrābiliuminēnārrābiliuminēnārrābilium
dativeinēnārrābilibusinēnārrābilibusinēnārrābilibus
accusativeinēnārrābilīs
inēnārrābilēs		inēnārrābilīs
inēnārrābilēs		inēnārrābilia
ablativeinēnārrābilibusinēnārrābilibusinēnārrābilibus
vocativeinēnārrābilēsinēnārrābilēsinēnārrābilia

ĭn-ēnarrābĭlis, e, adj.,
I. that cannot be related or described, indescribable (mostly post-Aug.): mira quadam et incredibili atque inenarrabili pietate, Vell. 2, 99, 2: labor, Liv. 44, 5, 1: tabes (jecoris), id. 41, 15, 2: natura fluminum, Sen. Q. N. 3, 22: ratio, Quint. 11, 3, 177: habitus, Plin. 8, 7, 7, § 21.

Origins

  1. Proto-Indo-European*né
  2. Proto-Indo-European*n̥-
  3. Proto-Italic*n̥-
  4. Latininēnārrābilis

Latin ēnārrābilis Latin inēnārrābilis From in- + ēnārrābilis.

Descendants
  • Englishinenarrable
  • Frenchinénarrable
  • Italianinenarrabile

In English words that came into English from inēnārrābilis

  • inenarrableinēnārrābilis

Quick answers

What does inēnārrābilis mean in Latin?
inēnārrābilis, a adjective, means “indescribable”.
How do you pronounce inēnārrābilis?
In classical Latin, [ɪ.neː.naːrˈraː.bɪ.lɪs]; in ecclesiastical (church) Latin, [i.ne.narˈraː.bi.lis].
Where does inēnārrābilis come from?
Proto-Indo-European *né → Proto-Indo-European *n̥- → Proto-Italic *n̥- → Latin inēnārrābilis.