LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

indisciplīnātus

indisciplīnātus (feminine indisciplīnāta, neuter indisciplīnātum)
Classical[ɪn.dɪs.kɪ.pliːˈnaː.tʊs]Ecclesiastical[in.diʃ.ʃi.pliˈnaː.tus]

Meaning

  1. adjectiveundisciplined

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativeindisciplīnātusindisciplīnātaindisciplīnātum
genitiveindisciplīnātīindisciplīnātaeindisciplīnātī
dativeindisciplīnātōindisciplīnātaeindisciplīnātō
accusativeindisciplīnātumindisciplīnātamindisciplīnātum
ablativeindisciplīnātōindisciplīnātāindisciplīnātō
vocativeindisciplīnāteindisciplīnātaindisciplīnātum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativeindisciplīnātīindisciplīnātaeindisciplīnāta
genitiveindisciplīnātōrumindisciplīnātārumindisciplīnātōrum
dativeindisciplīnātīsindisciplīnātīsindisciplīnātīs
accusativeindisciplīnātōsindisciplīnātāsindisciplīnāta
ablativeindisciplīnātīsindisciplīnātīsindisciplīnātīs
vocativeindisciplīnātīindisciplīnātaeindisciplīnāta

in-disciplīnātus, a, um, adj. id.,
I. without discipline, undisciplined (eccl. Lat.), Cypr. Ep. 62; Aug. Ep. 169.— Adv.: in-disciplīnātē, in an undisciplined manner, disorderly: loqueris, Commod. Instruct. 16.

Quick answers

What does indisciplīnātus mean in Latin?
indisciplīnātus, a adjective, means “undisciplined”.
How do you pronounce indisciplīnātus?
In classical Latin, [ɪn.dɪs.kɪ.pliːˈnaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [in.diʃ.ʃi.pliˈnaː.tus].