adjectivefirst/second-declension adjective
incontāminātus
incontāminātus (feminine incontāmināta, neuter incontāminātum)
Classical[ɪŋ.kɔn.taː.mɪˈnaː.tʊs]Ecclesiastical[iŋ.kon.ta.miˈnaː.tus]
Meaning
- adjectiveuncontaminated
- adjectiveundefiled, pure
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | incontāminātus | incontāmināta | incontāminātum |
| genitive | incontāminātī | incontāminātae | incontāminātī |
| dative | incontāminātō | incontāminātae | incontāminātō |
| accusative | incontāminātum | incontāminātam | incontāminātum |
| ablative | incontāminātō | incontāminātā | incontāminātō |
| vocative | incontāmināte | incontāmināta | incontāminātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | incontāminātī | incontāminātae | incontāmināta |
| genitive | incontāminātōrum | incontāminātārum | incontāminātōrum |
| dative | incontāminātīs | incontāminātīs | incontāminātīs |
| accusative | incontāminātōs | incontāminātās | incontāmināta |
| ablative | incontāminātīs | incontāminātīs | incontāminātīs |
| vocative | incontāminātī | incontāminātae | incontāmināta |
in-contāmĭnātus, a, um, adj.,
I. uncontaminated, undefiled, pure (class., but not in Cic.):
ne quid incontaminati sit, Liv. 4, 2, 5: facies, Varr. R. R. 3, 9, 16.— Sup.: a quibus longe absunt, ut incontaminatissimi perseverent, Aug. Civ. Dei, 9, 16, 1.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
in-contāminātus adj.,
undefiled, pure: ne quid incontaminati sit, L.
Origins
- Proto-Indo-European*né
- Proto-Indo-European*n̥-
- Proto-Italic*n̥-
- Latinincontāminātus
Latin contāminātus Latin incontāminātus From in- + contāminātus.
In English words that came into English from incontāminātus
- incontaminateincontāminātus