verbfourth conjugation
ināniō
ināniō (present infinitive inānīre, perfect active inānīvī or ināniī, supine inānītum)
Classical[ɪˈnaː.ni.oː]Ecclesiastical[iˈnaː.ni.o]
Meaning
- to empty (out) or evacuate
Conjugation conjugation 4
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ināniō | ināniēbam | ināniam | inānīvī ināniī | inānīveram inānieram | inānīverō inānierō |
| 2nd sg. | inānīs | ināniēbās | ināniēs | inānīvistī ināniistī | inānīverās inānierās | inānīveris inānieris |
| 3rd sg. | inānit | ināniēbat | ināniet | inānīvit ināniit | inānīverat inānierat | inānīverit inānierit |
| 1st pl. | inānīmus | ināniēbāmus | ināniēmus | inānīvimus ināniimus | inānīverāmus inānierāmus | inānīverimus inānierimus |
| 2nd pl. | inānītis | ināniēbātis | ināniētis | inānīvistis ināniistis | inānīverātis inānierātis | inānīveritis inānieritis |
| 3rd pl. | ināniunt | ināniēbant | inānient | inānīvērunt inānīvēre, ināniērunt, ināniēre | inānīverant inānierant | inānīverint inānierint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ināniam | inānīrem | inānīverim inānierim | inānīvissem ināniissem |
| 2nd sg. | ināniās | inānīrēs | inānīverīs inānierīs | inānīvissēs ināniissēs |
| 3rd sg. | ināniat | inānīret | inānīverit inānierit | inānīvisset ināniisset |
| 1st pl. | ināniāmus | inānīrēmus | inānīverīmus inānierīmus | inānīvissēmus ināniissēmus |
| 2nd pl. | ināniātis | inānīrētis | inānīverītis inānierītis | inānīvissētis ināniissētis |
| 3rd pl. | ināniant | inānīrent | inānīverint inānierint | inānīvissent ināniissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | inānior | ināniēbar | ināniar |
| 2nd sg. | inānīris inānīre | ināniēbāris ināniēbāre | ināniēris ināniēre |
| 3rd sg. | inānītur | ināniēbātur | ināniētur |
| 1st pl. | inānīmur | ināniēbāmur | ināniēmur |
| 2nd pl. | inānīminī | ināniēbāminī | ināniēminī |
| 3rd pl. | ināniuntur | ināniēbantur | inānientur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ināniar | inānīrer |
| 2nd sg. | ināniāris ināniāre | inānīrēris inānīrēre |
| 3rd sg. | ināniātur | inānīrētur |
| 1st pl. | ināniāmur | inānīrēmur |
| 2nd pl. | ināniāminī | inānīrēminī |
| 3rd pl. | ināniantur | inānīrentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | inānī | inānīre |
| pres. 2nd pl. | inānīte | inānīminī |
| fut. 2nd sg. | inānītō | inānītor |
| fut. 3rd sg. | inānītō | inānītor |
| fut. 2nd pl. | inānītōte | — |
| fut. 3rd pl. | ināniuntō | ināniuntor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | inānīre | inānīrī |
| perfect infinitive | inānīvisse ināniisse | inānītum esse |
| future infinitive | inānītūrum esse | inānītum īrī |
| present participle | ināniēns | — |
| perfect participle | — | inānītus inānīta, inānītā, inānītae, inānītam, inānītārum, inānītās, inānītī, inānītōrum, inānītōs |
| future participle | inānītūrus inānītūra, inānītūrā, inānītūrae, inānītūram, inānītūrārum, inānītūrās, inānītūre, inānītūrī, inānītūrīs, inānītūrō, inānītūrōrum, inānītūrōs, inānītūrum | ināniendus ināniundus, inānienda, ināniendā, ināniendae, ināniendam, ināniendārum, ināniendās, ināniende, ināniendīs, ināniendōrum, ināniendōs |
gerundināniendī, ināniendō, ināniendumsupineinānītum, inānītū
ĭnānĭo, īvi or ĭi, ītum, 4, v. a. inanis,
I. to make empty, to empty out, evacuate (poet. and in post-Aug. prose):
hoc ubi inanitur spatium, etc., Lucr. 6, 1005; cf.: locus inanitus magis ac vacuatus, ib. 1025: herbacea arefacta per se inanit alvum, Plin. 20, 3, 8, § 14: vesicas (polium), id. 21, 20, 84, § 146: corpora (luna, opp. implet), id. 2, 98, 99, § 122.—Part. as subst.: ĭnānītum, i, n., vacancy, emptiness (opp. plenum), Tert. Res. Carn. 4.Origins
From inānis + -iō.
In English words that came into English from ināniō
- inanitioninānītio
- exinanitionexinānitiō
- exinaniteexināniō