verbfirst conjugation
imprūntō
imprūntō (present infinitive imprūntāre, perfect active imprūntāvī, supine imprūntātum)
Meaning
- EarlyMedieval Latinto borrow, lend
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | imprūntō | imprūntābam | imprūntābō | imprūntāvī | imprūntāveram | imprūntāverō |
| 2nd sg. | imprūntās | imprūntābās | imprūntābis | imprūntāvistī | imprūntāverās | imprūntāveris |
| 3rd sg. | imprūntat | imprūntābat | imprūntābit | imprūntāvit | imprūntāverat | imprūntāverit |
| 1st pl. | imprūntāmus | imprūntābāmus | imprūntābimus | imprūntāvimus | imprūntāverāmus | imprūntāverimus |
| 2nd pl. | imprūntātis | imprūntābātis | imprūntābitis | imprūntāvistis | imprūntāverātis | imprūntāveritis |
| 3rd pl. | imprūntant | imprūntābant | imprūntābunt | imprūntāvērunt imprūntāvēre | imprūntāverant | imprūntāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | imprūntem | imprūntārem | imprūntāverim | imprūntāvissem |
| 2nd sg. | imprūntēs | imprūntārēs | imprūntāverīs | imprūntāvissēs |
| 3rd sg. | imprūntet | imprūntāret | imprūntāverit | imprūntāvisset |
| 1st pl. | imprūntēmus | imprūntārēmus | imprūntāverīmus | imprūntāvissēmus |
| 2nd pl. | imprūntētis | imprūntārētis | imprūntāverītis | imprūntāvissētis |
| 3rd pl. | imprūntent | imprūntārent | imprūntāverint | imprūntāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | imprūntor | imprūntābar | imprūntābor |
| 2nd sg. | imprūntāris imprūntāre | imprūntābāris imprūntābāre | imprūntāberis imprūntābere |
| 3rd sg. | imprūntātur | imprūntābātur | imprūntābitur |
| 1st pl. | imprūntāmur | imprūntābāmur | imprūntābimur |
| 2nd pl. | imprūntāminī | imprūntābāminī | imprūntābiminī |
| 3rd pl. | imprūntantur | imprūntābantur | imprūntābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | imprūnter | imprūntārer |
| 2nd sg. | imprūntēris imprūntēre | imprūntārēris imprūntārēre |
| 3rd sg. | imprūntētur | imprūntārētur |
| 1st pl. | imprūntēmur | imprūntārēmur |
| 2nd pl. | imprūntēminī | imprūntārēminī |
| 3rd pl. | imprūntentur | imprūntārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | imprūntā | imprūntāre |
| pres. 2nd pl. | imprūntāte | imprūntāminī |
| fut. 2nd sg. | imprūntātō | imprūntātor |
| fut. 3rd sg. | imprūntātō | imprūntātor |
| fut. 2nd pl. | imprūntātōte | — |
| fut. 3rd pl. | imprūntantō | imprūntantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | imprūntāre | imprūntārī |
| perfect infinitive | imprūntāvisse | imprūntātum esse |
| future infinitive | imprūntātūrum esse | imprūntātum īrī |
| present participle | imprūntāns | — |
| perfect participle | — | imprūntātus |
| future participle | imprūntātūrus | imprūntandus |
gerundimprūntandī, imprūntandō, imprūntandumsupineimprūntātum, imprūntātū
Origins
From Vulgar Latin *imprūmūtō. Attested in the eighth-century Reichenau Glossary.
Descendants
- Frenchemprunterfrom Old French emprunter
- Italianimprontarefrom Old French emprunter
- Occitanempruntar
- Franco-Provençalemprontar
- Franco-Provençalèprontê
- Franco-Provençalinprontâ
- Normanemprunterfrom Old French emprunter
- Gasconemprontar