adjectivefirst/second-declension adjective
immēnsūrātus
immēnsūrātus (feminine immēnsūrāta, neuter immēnsūrātum)
Classical[ɪm.mẽː.suːˈraː.tʊs]Ecclesiastical[im.men.suˈraː.tus]
Meaning
- adjectiveunmeasured
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | immēnsūrātus | immēnsūrāta | immēnsūrātum |
| genitive | immēnsūrātī | immēnsūrātae | immēnsūrātī |
| dative | immēnsūrātō | immēnsūrātae | immēnsūrātō |
| accusative | immēnsūrātum | immēnsūrātam | immēnsūrātum |
| ablative | immēnsūrātō | immēnsūrātā | immēnsūrātō |
| vocative | immēnsūrāte | immēnsūrāta | immēnsūrātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | immēnsūrātī | immēnsūrātae | immēnsūrāta |
| genitive | immēnsūrātōrum | immēnsūrātārum | immēnsūrātōrum |
| dative | immēnsūrātīs | immēnsūrātīs | immēnsūrātīs |
| accusative | immēnsūrātōs | immēnsūrātās | immēnsūrāta |
| ablative | immēnsūrātīs | immēnsūrātīs | immēnsūrātīs |
| vocative | immēnsūrātī | immēnsūrātae | immēnsūrāta |
immensūrātus (inm-), a, um, adj.,
I. not measured (late Lat.), Salv. adv. Avar. 1, 11.