LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivethird-declension two-termination adjective

immēnsūrābilis

immēnsūrābilis (neuter immēnsūrābile)
Classical[ɪm.mẽː.suːˈraː.bɪ.lɪs]Ecclesiastical[im.men.suˈraː.bi.lis]

Meaning

  1. two terminationimmeasurable

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativeimmēnsūrābilisimmēnsūrābilisimmēnsūrābile
genitiveimmēnsūrābilisimmēnsūrābilisimmēnsūrābilis
dativeimmēnsūrābilīimmēnsūrābilīimmēnsūrābilī
accusativeimmēnsūrābilemimmēnsūrābilemimmēnsūrābile
ablativeimmēnsūrābilīimmēnsūrābilīimmēnsūrābilī
vocativeimmēnsūrābilisimmēnsūrābilisimmēnsūrābile
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativeimmēnsūrābilēsimmēnsūrābilēsimmēnsūrābilia
genitiveimmēnsūrābiliumimmēnsūrābiliumimmēnsūrābilium
dativeimmēnsūrābilibusimmēnsūrābilibusimmēnsūrābilibus
accusativeimmēnsūrābilīs
immēnsūrābilēs		immēnsūrābilīs
immēnsūrābilēs		immēnsūrābilia
ablativeimmēnsūrābilibusimmēnsūrābilibusimmēnsūrābilibus
vocativeimmēnsūrābilēsimmēnsūrābilēsimmēnsūrābilia

immensūrābĭlis (inm-), e, adj.,
I. immeasurable (late Lat.): mensura, Claud. Mam. de Stat An. 2, 4; Hier. Eph. 4, 7.

In English words that came into English from immēnsūrābilis

  • immensurableimmēnsūrābilis

Quick answers

What does immēnsūrābilis mean in Latin?
immēnsūrābilis, a adjective, means “immeasurable”.
How do you pronounce immēnsūrābilis?
In classical Latin, [ɪm.mẽː.suːˈraː.bɪ.lɪs]; in ecclesiastical (church) Latin, [im.men.suˈraː.bi.lis].