What does immarginātus mean in Latin?

immarginātus, a adjective, means “without a distinct border, margin, or rim”.

How do you pronounce immarginātus?

In classical Latin, [ɪm.mar.ɡɪˈnaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [im.mar.d͡ʒiˈnaː.tus].

Proto-Indo-European *né → Proto-Indo-European *n̥- → Proto-Italic *n̥- → Latin immarginātus.

adjectivefirst/second-declension adjective

immarginātus (feminine immargināta, neuter immarginātum)

Classical[ɪm.mar.ɡɪˈnaː.tʊs]Ecclesiastical[im.mar.d͡ʒiˈnaː.tus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	immarginātus	immargināta	immarginātum
genitive	immarginātī	immarginātae	immarginātī
dative	immarginātō	immarginātae	immarginātō
accusative	immarginātum	immarginātam	immarginātum
ablative	immarginātō	immarginātā	immarginātō
vocative	immargināte	immargināta	immarginātum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	immarginātī	immarginātae	immargināta
genitive	immarginātōrum	immarginātārum	immarginātōrum
dative	immarginātīs	immarginātīs	immarginātīs
accusative	immarginātōs	immarginātās	immargināta
ablative	immarginātīs	immarginātīs	immarginātīs
vocative	immarginātī	immarginātae	immargināta

Latin marginātus Latin immarginātus From in- (“not”) + marginātus (“having a border or margin”).