noun · masculinefourth declension
hirrītus
hirrītus m (genitive hirrītūs)
Classical[hɪrˈriː.tʊs]Ecclesiastical[irˈriː.tus]
Meaning
- the snarling of dogs
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | hirrītus | hirrītūs |
| genitive | hirrītūs | hirrītuum irrītuum |
| dative | hirrītuī irrītuī | hirrītibus irrītibus |
| accusative | hirrītum irrītum | hirrītūs |
| ablative | hirrītū irrītū | hirrītibus irrītibus |
| vocative | hirrītus | hirrītūs |
hirrītus (irr-), ūs, m. hirrio,
I. a snarling of dogs, Sid. Ep. 9, 16 in carm.
Origins
From hirriō (“to snarl”) + -tus (forming action nouns).