verbfirst conjugation
gnārigō
gnārigō (present infinitive gnārigāre, perfect active gnārigāvī, supine gnārigātum)
Classical[ˈnaː.rɪ.ɡoː]Ecclesiastical[ˈɲaː.ri.ɡo]
Meaning
- to publish
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | gnārigō | gnārigābam | gnārigābō | gnārigāvī | gnārigāveram | gnārigāverō |
| 2nd sg. | gnārigās | gnārigābās | gnārigābis | gnārigāvistī | gnārigāverās | gnārigāveris |
| 3rd sg. | gnārigat | gnārigābat | gnārigābit | gnārigāvit | gnārigāverat | gnārigāverit |
| 1st pl. | gnārigāmus | gnārigābāmus | gnārigābimus | gnārigāvimus | gnārigāverāmus | gnārigāverimus |
| 2nd pl. | gnārigātis | gnārigābātis | gnārigābitis | gnārigāvistis | gnārigāverātis | gnārigāveritis |
| 3rd pl. | gnārigant | gnārigābant | gnārigābunt | gnārigāvērunt gnārigāvēre | gnārigāverant | gnārigāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | gnārigem | gnārigārem | gnārigāverim | gnārigāvissem |
| 2nd sg. | gnārigēs | gnārigārēs | gnārigāverīs | gnārigāvissēs |
| 3rd sg. | gnāriget | gnārigāret | gnārigāverit | gnārigāvisset |
| 1st pl. | gnārigēmus | gnārigārēmus | gnārigāverīmus | gnārigāvissēmus |
| 2nd pl. | gnārigētis | gnārigārētis | gnārigāverītis | gnārigāvissētis |
| 3rd pl. | gnārigent | gnārigārent | gnārigāverint | gnārigāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | gnārigor | gnārigābar | gnārigābor |
| 2nd sg. | gnārigāris gnārigāre | gnārigābāris gnārigābāre | gnārigāberis gnārigābere |
| 3rd sg. | gnārigātur | gnārigābātur | gnārigābitur |
| 1st pl. | gnārigāmur | gnārigābāmur | gnārigābimur |
| 2nd pl. | gnārigāminī | gnārigābāminī | gnārigābiminī |
| 3rd pl. | gnārigantur | gnārigābantur | gnārigābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | gnāriger | gnārigārer |
| 2nd sg. | gnārigēris gnārigēre | gnārigārēris gnārigārēre |
| 3rd sg. | gnārigētur | gnārigārētur |
| 1st pl. | gnārigēmur | gnārigārēmur |
| 2nd pl. | gnārigēminī | gnārigārēminī |
| 3rd pl. | gnārigentur | gnārigārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | gnārigā | gnārigāre |
| pres. 2nd pl. | gnārigāte | gnārigāminī |
| fut. 2nd sg. | gnārigātō | gnārigātor |
| fut. 3rd sg. | gnārigātō | gnārigātor |
| fut. 2nd pl. | gnārigātōte | — |
| fut. 3rd pl. | gnārigantō | gnārigantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | gnārigāre | gnārigārī |
| perfect infinitive | gnārigāvisse | gnārigātum esse |
| future infinitive | gnārigātūrum esse | gnārigātum īrī |
| present participle | gnārigāns | — |
| perfect participle | — | gnārigātus |
| future participle | gnārigātūrus | gnārigandus |
gerundgnārigandī, gnārigandō, gnārigandumsupinegnārigātum, gnārigātū
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ōder. Latin -igō Latin gnārigō From gnārus (“knowing, experienced”) + -igō.