noun · femininethird declension
fūtilitās
fūtilitās f (genitive fūtilitātis)
Classical[fuːˈtɪ.lɪ.taːs]Ecclesiastical[fuˈtiː.li.tas]
Meaning
- worthlessness, futility
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | fūtilitās | fūtilitātēs futtilitātēs |
| genitive | fūtilitātis futtilitātis | fūtilitātum futtilitātum |
| dative | fūtilitātī futtilitātī | fūtilitātibus futtilitātibus |
| accusative | fūtilitātem futtilitātem | fūtilitātēs futtilitātēs |
| ablative | fūtilitāte futtilitāte | fūtilitātibus futtilitātibus |
| vocative | fūtilitās | fūtilitātēs futtilitātēs |
Origins
Proto-Indo-European *-teh₂ Proto-Indo-European *-ts Proto-Indo-European *-teh₂ts Proto-Italic *-tāts Latin -tās Latin fūtilitās From fūtilis (“futile”) + -tās.
In English words that came into English from fūtilitās
- futilityfūtilitās