adjectivefirst/second-declension adjective
furcātus
furcātus (feminine furcāta, neuter furcātum)
Classical[fʊrˈkaː.tʊs]Ecclesiastical[furˈkaː.tus]
Meaning
- Medieval Latinadjectiveforked
In the readers how our graded readers gloss it
forked
furcātus -a -um — in De Bello Gallico III
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | furcātus | furcāta | furcātum |
| genitive | furcātī | furcātae | furcātī |
| dative | furcātō | furcātae | furcātō |
| accusative | furcātum | furcātam | furcātum |
| ablative | furcātō | furcātā | furcātō |
| vocative | furcāte | furcāta | furcātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | furcātī | furcātae | furcāta |
| genitive | furcātōrum | furcātārum | furcātōrum |
| dative | furcātīs | furcātīs | furcātīs |
| accusative | furcātōs | furcātās | furcāta |
| ablative | furcātīs | furcātīs | furcātīs |
| vocative | furcātī | furcātae | furcāta |
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-tós Proto-Indo-European *-eh₂tos Proto-Italic *-ātos Latin -ātus Latin furcātus From furca + -ātus.
In English words that came into English from furcātus
- bifurcatebifurcātus
- furcatefurcātus
- bifurcatedbifurcatus