adjectivefirst/second-declension adjective
fulminātus
fulminātus (feminine fulmināta, neuter fulminātum)
Classical[fʊɫ.mɪˈnaː.tʊs]Ecclesiastical[ful.miˈnaː.tus]
Meaning
- adjectivebearing thunder, lightning or thunderbolts
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | fulminātus | fulmināta | fulminātum |
| genitive | fulminātī | fulminātae | fulminātī |
| dative | fulminātō | fulminātae | fulminātō |
| accusative | fulminātum | fulminātam | fulminātum |
| ablative | fulminātō | fulminātā | fulminātō |
| vocative | fulmināte | fulmināta | fulminātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | fulminātī | fulminātae | fulmināta |
| genitive | fulminātōrum | fulminātārum | fulminātōrum |
| dative | fulminātīs | fulminātīs | fulminātīs |
| accusative | fulminātōs | fulminātās | fulmināta |
| ablative | fulminātīs | fulminātīs | fulminātīs |
| vocative | fulminātī | fulminātae | fulmināta |
fulmĭnātus, a, um, adj. fulmino,
I. provided with thunder-bolts, bearing thunder:
legio XII. fulminata, probably because their shields bore the device of Jupiter brandishing the thunder-bolt, Inscr. Orell. 517; 3174; Inscr. Murat. 869, 1; cf.: κεραυνοφόρον στρατόπεδον, Dio. Cass. 55, 23.Origins
Perfect passive participle of fulminō.
In English words that came into English from fulminātus
- fulminatefulminātus