noun · masculinefourth declension
flāminātus
flāminātus m (genitive flāminātūs)
Meaning
- The office of a flamen
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | flāminātus | flāminātūs |
| genitive | flāminātūs | flāminātuum |
| dative | flāminātuī | flāminātibus |
| accusative | flāminātum | flāminātūs |
| ablative | flāminātū | flāminātibus |
| vocative | flāminātus | flāminātūs |
flāmĭnātus, ūs, m. id.,
I. the office of flamen, Inscr. Orell. 3281; 3978.
Origins
From the oblique stem of flāmen (“flamen, a type of priest”) + -ātus (“-ate”).