adjectivefirst/second-declension adjective
figūrātus
figūrātus (feminine figūrāta, neuter figūrātum, adverb figūrātē)
Meaning
- adjectivefigurative
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | figūrātus | figūrāta | figūrātum |
| genitive | figūrātī | figūrātae | figūrātī |
| dative | figūrātō | figūrātae | figūrātō |
| accusative | figūrātum | figūrātam | figūrātum |
| ablative | figūrātō | figūrātā | figūrātō |
| vocative | figūrāte | figūrāta | figūrātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | figūrātī | figūrātae | figūrāta |
| genitive | figūrātōrum | figūrātārum | figūrātōrum |
| dative | figūrātīs | figūrātīs | figūrātīs |
| accusative | figūrātōs | figūrātās | figūrāta |
| ablative | figūrātīs | figūrātīs | figūrātīs |
| vocative | figūrātī | figūrātae | figūrāta |
fĭgūrātus, a, um, Part. and P. a., v. figuro.
Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
figurātus adj.
P. of figuro, formed, shaped : boum terga ad onus accipiendum: ita corpus.
Origins
Perfect passive participle of figūrō.
Descendants
- Catalanfigurat
- Frenchfiguré
- Romanianfiguratfrom French figuré
- Italianfigurato
- Portuguesefigurado
- Spanishfigurado