noun · femininefirst declension
fētūtīna
fētūtīna f (genitive fētūtīnae)
Meaning
- cesspit, midden or similar stinking noisome place
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | fētūtīna foetūtīna | fētūtīnae foetūtīnae |
| genitive | fētūtīnae foetūtīnae | fētūtīnārum foetūtīnārum |
| dative | fētūtīnae foetūtīnae | fētūtīnīs foetūtīnīs |
| accusative | fētūtīnam foetūtīnam | fētūtīnās foetūtīnās |
| ablative | fētūtīnā foetūtīnā | fētūtīnīs foetūtīnīs |
| vocative | fētūtīna foetūtīna | fētūtīnae foetūtīnae |
fētūtīna, ae, f. feteo,
I. a stinking place, dirty puddle (post-class.).
I. Prop.:
moletrina a molendo, quod pistrinum dicimus, ut feratrina, ut fetutina, Non. 63, 26.—II. Fig.:
lingua mendaciorum praeministra semper in fetutinis et olenticetis suis jaceat, App. Mag. p. 278: fetutinas grammaticas spectare, Val. Prob. ap. Gell. 13, 20, 1.