verbfirst conjugation
fascinō
fascinō (present infinitive fascināre, perfect active fascināvī, supine fascinātum)
Classical[ˈfas.kɪ.noː]Ecclesiastical[ˈfaʃ.ʃi.no]
Meaning
- to enchant, bewitch, charm, fascinate (especially by the eyes or tongue)
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | fascinō | fascinābam | fascinābō | fascināvī | fascināveram | fascināverō fascinārō |
| 2nd sg. | fascinās | fascinābās | fascinābis | fascināvistī fascināstī | fascināverās fascinārās | fascināveris |
| 3rd sg. | fascinat | fascinābat | fascinābit | fascināvit | fascināverat fascinārat | fascināverit fascinārit |
| 1st pl. | fascināmus | fascinābāmus | fascinābimus | fascināvimus | fascināverāmus | fascināverimus fascinārimus |
| 2nd pl. | fascinātis | fascinābātis | fascinābitis | fascināvistis fascināstis | fascināverātis fascinārātis | fascināveritis fascināritis |
| 3rd pl. | fascinant | fascinābant | fascinābunt | fascināvērunt fascināvēre, fascinārunt | fascināverant fascinārant | fascināverint fascinārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | fascinem | fascinārem | fascināverim fascinārim | fascināvissem fascināssem |
| 2nd sg. | fascinēs | fascinārēs | fascināverīs | fascināvissēs fascināssēs |
| 3rd sg. | fascinet | fascināret | fascināverit fascinārit | fascināvisset fascināsset |
| 1st pl. | fascinēmus | fascinārēmus | fascināverīmus fascinārīmus | fascināvissēmus fascināssēmus |
| 2nd pl. | fascinētis | fascinārētis | fascināverītis fascinārītis | fascināvissētis fascināssētis |
| 3rd pl. | fascinent | fascinārent | fascināverint fascinārint | fascināvissent fascināssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | fascinor | fascinābar | fascinābor |
| 2nd sg. | fascināris fascināre | fascinābāris fascinābāre | fascināberis fascinābere |
| 3rd sg. | fascinātur | fascinābātur | fascinābitur |
| 1st pl. | fascināmur | fascinābāmur | fascinābimur |
| 2nd pl. | fascināminī | fascinābāminī | fascinābiminī |
| 3rd pl. | fascinantur | fascinābantur | fascinābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | fasciner | fascinārer |
| 2nd sg. | fascinēris fascinēre | fascinārēris fascinārēre |
| 3rd sg. | fascinētur | fascinārētur |
| 1st pl. | fascinēmur | fascinārēmur |
| 2nd pl. | fascinēminī | fascinārēminī |
| 3rd pl. | fascinentur | fascinārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | fascinā | fascināre |
| pres. 2nd pl. | fascināte | fascināminī |
| fut. 2nd sg. | fascinātō | fascinātor |
| fut. 3rd sg. | fascinātō | fascinātor |
| fut. 2nd pl. | fascinātōte | — |
| fut. 3rd pl. | fascinantō | fascinantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | fascināre | fascinārī |
| perfect infinitive | fascināvisse fascināsse | fascinātum esse |
| future infinitive | fascinātūrum esse | fascinātum īrī |
| present participle | fascināns | — |
| perfect participle | — | fascinātus fascināta, fascinātā, fascinātae, fascinātam, fascinātārum, fascinātās, fascinātī, fascinātōrum, fascinātōs |
| future participle | fascinātūrus fascinātūra, fascinātūrā, fascinātūrae, fascinātūram, fascinātūrārum, fascinātūrās, fascinātūre, fascinātūrī, fascinātūrīs, fascinātūrō, fascinātūrōrum, fascinātūrōs, fascinātūrum | fascinandus fascinanda, fascinandā, fascinandae, fascinandam, fascinandārum, fascinandās, fascinande, fascinandīs, fascinandōrum, fascinandōs |
gerundfascinandī, fascinandō, fascinandumsupinefascinātum, fascinātū
fascĭno, āre, v. a. cf. Gr. βάσκανος, βασκαίνω, v. fascinum,
I. to enchant, bewitch, charm, fascinate by the eyes or the tongue:
nescio quis teneros oculus mihi fascinat agnos, Verg. E. 3, 103: malā linguā, Cat. 7, 12: contra fascinantes, Plin. 13, 4, 9, § 40: animal fascinatum, Veg. Vet. 7, 73: vos non obedire veritati, Vulg. Galat. 3, 1.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
fascinō —, —, āre
fascinum, to enchant, bewitch, fascinate : teneros mihi agnos, V.: basia, Ct.
Origins
From fascinum (“a phallus-shaped amulet worn around the neck; witchcraft”) + -ō.
Descendants
- Catalanfascinar
- Englishfascinate
- Frenchfascinerfrom Middle French fasciner
- Romanianfascinafrom Middle French fasciner
- Germanfaszinieren
- Portuguesefascinar
- Spanishfascinar
- Czechfascinovat
- Danishfascinere
- Esperantofascini
In English words that came into English from fascinō
- fascinatefascinātus