noun · femininethird declension
fascinātiō
fascinātiō f (genitive fascinātiōnis)
Meaning
- bewitching (e.g. by evil eye), fascination
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | fascinātiō | fascinātiōnēs |
| genitive | fascinātiōnis | fascinātiōnum |
| dative | fascinātiōnī | fascinātiōnibus |
| accusative | fascinātiōnem | fascinātiōnēs |
| ablative | fascinātiōne | fascinātiōnibus |
| vocative | fascinātiō | fascinātiōnēs |
fascĭnātĭo, ōnis, f. fascino,
I. an enchanting, bewitching, witchcraft, Plin. 28, 4, 7, § 35; 28, 8, 27, § 101; Vulg. Sap. 4, 12.
Origins
Proto-Indo-European *-tis Proto-Indo-European *-Hō Proto-Indo-European *-tiHō Proto-Italic *-tiō Latin -tiō Latin fascinātiō From fascinō + -tiō.
Descendants
- Catalanfascinació
- Englishfascination
- Frenchfascinationfrom Middle French fascinacion
- Romanianfascinațiefrom Middle French fascinacion
- GermanFaszination
- Italianfascinazione
- Portuguesefascinação
- Spanishfascinación
- Dutchfascinatie
- Galicianfascinación