adjectivethird-declension two-termination adjective
fānitālis
fānitālis (neuter fānitāle)
Classical[faː.nɪˈtaː.lɪs]Ecclesiastical[fa.niˈtaː.lis]
Meaning
- two terminationOf or pertaining to a temple
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | fānitālis | fānitālis | fānitāle |
| genitive | fānitālis | fānitālis | fānitālis |
| dative | fānitālī | fānitālī | fānitālī |
| accusative | fānitālem | fānitālem | fānitāle |
| ablative | fānitālī | fānitālī | fānitālī |
| vocative | fānitālis | fānitālis | fānitāle |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | fānitālēs | fānitālēs | fānitālia |
| genitive | fānitālium | fānitālium | fānitālium |
| dative | fānitālibus | fānitālibus | fānitālibus |
| accusative | fānitālīs fānitālēs | fānitālīs fānitālēs | fānitālia |
| ablative | fānitālibus | fānitālibus | fānitālibus |
| vocative | fānitālēs | fānitālēs | fānitālia |
fānĭtālis, e, adj. 1. fanum,
I. pertaining to a temple, Inscr. Guarin. Comment. XII. p. 28.
Origins
From fānum (“temple, sanctuary”).