verbfirst conjugation
expeiūrō
expeiūrō (present infinitive expeiūrāre, perfect active expeiūrāvī, supine expeiūrātum)
Classical[ɛk.spɛjˈjuː.roː]Ecclesiastical[ek.speˈjuː.ro]
Meaning
- to swear falsely (commit perjury)
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | expeiūrō | expeiūrābam | expeiūrābō | expeiūrāvī | expeiūrāveram | expeiūrāverō |
| 2nd sg. | expeiūrās | expeiūrābās | expeiūrābis | expeiūrāvistī | expeiūrāverās | expeiūrāveris |
| 3rd sg. | expeiūrat | expeiūrābat | expeiūrābit | expeiūrāvit | expeiūrāverat | expeiūrāverit |
| 1st pl. | expeiūrāmus | expeiūrābāmus | expeiūrābimus | expeiūrāvimus | expeiūrāverāmus | expeiūrāverimus |
| 2nd pl. | expeiūrātis | expeiūrābātis | expeiūrābitis | expeiūrāvistis | expeiūrāverātis | expeiūrāveritis |
| 3rd pl. | expeiūrant | expeiūrābant | expeiūrābunt | expeiūrāvērunt expeiūrāvēre | expeiūrāverant | expeiūrāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | expeiūrem | expeiūrārem | expeiūrāverim | expeiūrāvissem |
| 2nd sg. | expeiūrēs | expeiūrārēs | expeiūrāverīs | expeiūrāvissēs |
| 3rd sg. | expeiūret | expeiūrāret | expeiūrāverit | expeiūrāvisset |
| 1st pl. | expeiūrēmus | expeiūrārēmus | expeiūrāverīmus | expeiūrāvissēmus |
| 2nd pl. | expeiūrētis | expeiūrārētis | expeiūrāverītis | expeiūrāvissētis |
| 3rd pl. | expeiūrent | expeiūrārent | expeiūrāverint | expeiūrāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | expeiūror | expeiūrābar | expeiūrābor |
| 2nd sg. | expeiūrāris expeiūrāre | expeiūrābāris expeiūrābāre | expeiūrāberis expeiūrābere |
| 3rd sg. | expeiūrātur | expeiūrābātur | expeiūrābitur |
| 1st pl. | expeiūrāmur | expeiūrābāmur | expeiūrābimur |
| 2nd pl. | expeiūrāminī | expeiūrābāminī | expeiūrābiminī |
| 3rd pl. | expeiūrantur | expeiūrābantur | expeiūrābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | expeiūrer | expeiūrārer |
| 2nd sg. | expeiūrēris expeiūrēre | expeiūrārēris expeiūrārēre |
| 3rd sg. | expeiūrētur | expeiūrārētur |
| 1st pl. | expeiūrēmur | expeiūrārēmur |
| 2nd pl. | expeiūrēminī | expeiūrārēminī |
| 3rd pl. | expeiūrentur | expeiūrārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | expeiūrā | expeiūrāre |
| pres. 2nd pl. | expeiūrāte | expeiūrāminī |
| fut. 2nd sg. | expeiūrātō | expeiūrātor |
| fut. 3rd sg. | expeiūrātō | expeiūrātor |
| fut. 2nd pl. | expeiūrātōte | — |
| fut. 3rd pl. | expeiūrantō | expeiūrantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | expeiūrāre | expeiūrārī |
| perfect infinitive | expeiūrāvisse | expeiūrātum esse |
| future infinitive | expeiūrātūrum esse | expeiūrātum īrī |
| present participle | expeiūrāns | — |
| perfect participle | — | expeiūrātus expeiūrāta, expeiūrātā, expeiūrātae, expeiūrātam, expeiūrātārum, expeiūrātās, expeiūrātī, expeiūrātōrum, expeiūrātōs |
| future participle | expeiūrātūrus expeiūrātūra, expeiūrātūrā, expeiūrātūrae, expeiūrātūram, expeiūrātūrārum, expeiūrātūrās, expeiūrātūre, expeiūrātūrī, expeiūrātūrīs, expeiūrātūrō, expeiūrātūrōrum, expeiūrātūrōs, expeiūrātūrum | expeiūrandus expeiūranda, expeiūrandā, expeiūrandae, expeiūrandam, expeiūrandārum, expeiūrandās, expeiūrande, expeiūrandīs, expeiūrandōrum, expeiūrandōs |
gerundexpeiūrandī, expeiūrandō, expeiūrandumsupineexpeiūrātum, expeiūrātū
expējūro, āvi, v. n.,
I. to swear falsely, perjure one's self: expejurabant, execrabant se ac suos, Afran. ap. Non. 473, 24 (Rib. Com. Fragm. p. 188).
Origins
- Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
- Proto-Italic*eks
- Latinexpeiūrō
Latin peiūrō Latin expeiūrō From ex + peiūrō.