LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

ēvāgīnō

ēvāgīnō (present infinitive ēvāgīnāre, perfect active ēvāgīnāvī, supine ēvāgīnātum)
Classical[eː.waːˈɡiː.noː]Ecclesiastical[e.vaˈd͡ʒiː.no]

Meaning

  1. to unsheathe

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.ēvāgīnōēvāgīnābamēvāgīnābōēvāgīnāvīēvāgīnāveram
ēvāgīnāram
ēvāgīnāverō
ēvāgīnārō
2nd sg.ēvāgīnāsēvāgīnābāsēvāgīnābisēvāgīnāvistī
ēvāgīnāstī
ēvāgīnāverās
ēvāgīnārās
ēvāgīnāveris
ēvāgīnāris
3rd sg.ēvāgīnatēvāgīnābatēvāgīnābitēvāgīnāvit
ēvāgīnāt
ēvāgīnāverat
ēvāgīnārat
ēvāgīnāverit
ēvāgīnārit
1st pl.ēvāgīnāmusēvāgīnābāmusēvāgīnābimusēvāgīnāvimus
ēvāgīnāmus
ēvāgīnāverāmus
ēvāgīnārāmus
ēvāgīnāverimus
ēvāgīnārimus
2nd pl.ēvāgīnātisēvāgīnābātisēvāgīnābitisēvāgīnāvistis
ēvāgīnāstis
ēvāgīnāverātis
ēvāgīnārātis
ēvāgīnāveritis
ēvāgīnāritis
3rd pl.ēvāgīnantēvāgīnābantēvāgīnābuntēvāgīnāvērunt
ēvāgīnārunt, ēvāgīnāvēre
ēvāgīnāverant
ēvāgīnārant
ēvāgīnāverint
ēvāgīnārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.ēvāgīnemēvāgīnāremēvāgīnāverim
ēvāgīnārim
ēvāgīnāvissem
ēvāgīnāssem
2nd sg.ēvāgīnēsēvāgīnārēsēvāgīnāverīs
ēvāgīnārīs
ēvāgīnāvissēs
ēvāgīnāssēs
3rd sg.ēvāgīnetēvāgīnāretēvāgīnāverit
ēvāgīnārit
ēvāgīnāvisset
ēvāgīnāsset
1st pl.ēvāgīnēmusēvāgīnārēmusēvāgīnāverīmus
ēvāgīnārīmus
ēvāgīnāvissēmus
ēvāgīnāssēmus
2nd pl.ēvāgīnētisēvāgīnārētisēvāgīnāverītis
ēvāgīnārītis
ēvāgīnāvissētis
ēvāgīnāssētis
3rd pl.ēvāgīnentēvāgīnārentēvāgīnāverint
ēvāgīnārint
ēvāgīnāvissent
ēvāgīnāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.ēvāgīnorēvāgīnābarēvāgīnābor
2nd sg.ēvāgīnāris
ēvāgīnāre
ēvāgīnābāris
ēvāgīnābāre
ēvāgīnāberis
ēvāgīnābere
3rd sg.ēvāgīnāturēvāgīnābāturēvāgīnābitur
1st pl.ēvāgīnāmurēvāgīnābāmurēvāgīnābimur
2nd pl.ēvāgīnāminīēvāgīnābāminīēvāgīnābiminī
3rd pl.ēvāgīnanturēvāgīnābanturēvāgīnābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.ēvāgīnerēvāgīnārer
2nd sg.ēvāgīnēris
ēvāgīnēre
ēvāgīnārēris
ēvāgīnārēre
3rd sg.ēvāgīnēturēvāgīnārētur
1st pl.ēvāgīnēmurēvāgīnārēmur
2nd pl.ēvāgīnēminīēvāgīnārēminī
3rd pl.ēvāgīnenturēvāgīnārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.ēvāgīnāēvāgīnāre
pres. 2nd pl.ēvāgīnāteēvāgīnāminī
fut. 2nd sg.ēvāgīnātōēvāgīnātor
fut. 3rd sg.ēvāgīnātōēvāgīnātor
fut. 2nd pl.ēvāgīnātōte—
fut. 3rd pl.ēvāgīnantōēvāgīnantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitiveēvāgīnāreēvāgīnārī
perfect infinitiveēvāgīnāvisse
ēvāgīnāsse
ēvāgīnātum esse
future infinitiveēvāgīnātūrum esseēvāgīnātum īrī
present participleēvāgīnāns—
perfect participle—ēvāgīnātus
ēvāgīnāta, ēvāgīnātā, ēvāgīnātae, ēvāgīnātam, ēvāgīnātārum, ēvāgīnātās, ēvāgīnātī, ēvāgīnātōrum, ēvāgīnātōs
future participleēvāgīnātūrus
ēvāgīnātūra, ēvāgīnātūrā, ēvāgīnātūrae, ēvāgīnātūram, ēvāgīnātūrārum, ēvāgīnātūrās, ēvāgīnātūre, ēvāgīnātūrī, ēvāgīnātūrīs, ēvāgīnātūrō, ēvāgīnātūrōrum, ēvāgīnātūrōs, ēvāgīnātūrum
ēvāgīnandus
ēvāgīnanda, ēvāgīnandā, ēvāgīnandae, ēvāgīnandam, ēvāgīnandārum, ēvāgīnandās, ēvāgīnande, ēvāgīnandīs, ēvāgīnandōrum, ēvāgīnandōs
gerundēvāgīnandī, ēvāgīnandō, ēvāgīnandumsupineēvāgīnātum, ēvāgīnātū

ē-vāgīno, no
I. perf., ātum, 1, v. a. vagina, to draw out of the scabbard, to unsheath (post-class.): gladio sua sponte evaginato, Just. 1, 9, 8; Hyg. Fab. 164; Vulg. Exod. 15, 10: pugionem, id. Judith, 13, 9.

Origins

  1. Proto-Indo-European*h₁éǵʰ
  2. Proto-Indo-European*h₁éǵʰs
  3. Proto-Italic*eks
  4. Latinēvāgīnō

Latin ē- Proto-Italic *wāgīnā Latin vāgīna Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin ēvāgīnō From ē- (“out-”) + vāgīna (“sheath”) + -ō (first conjugation verb-forming suffix).

Descendants
  • Englishevaginate

In English words that came into English from ēvāgīnō

  • evaginateēvāgīnātus

Quick answers

What does ēvāgīnō mean in Latin?
ēvāgīnō, a verb, means “to unsheathe”.
What are the principal parts of ēvāgīnō?
ēvāgīnō, ēvāgīnāre, ēvāgīnāvī, ēvāgīnātum (first conjugation).
How do you pronounce ēvāgīnō?
In classical Latin, [eː.waːˈɡiː.noː]; in ecclesiastical (church) Latin, [e.vaˈd͡ʒiː.no].
Where does ēvāgīnō come from?
Proto-Indo-European *h₁éǵʰ → Proto-Indo-European *h₁éǵʰs → Proto-Italic *eks → Latin ēvāgīnō.